“Stāsti III. Dienas vidū”

Ēriks Kūlis “Stāsti III. Dienas vidū”

Pirmais stāsts ir atmiņas par manu draugu X.
Liepājas šarms un dzeja — par dzejnieku un neizdzīvotu mīlestību, kas katram tomēr ir savējā. Iz dzīves iedvesmojoties, uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts, atainojot dzejnieka un viņa līdzgaitnieku dzīvi. Notikumos ievīti latviešu literāti, kuri staigājuši pa Liepājas ielām.
Varbūt vientulība kādreiz var būt nopelnīta, bet no tās nav jāvairās — tā nebūt nav noslēgta. Dzejnieks izdzīvo patiesa dzejnieka dzīvi.
Lai sižets būtu intriģējošāks, autors stāstījumā atļāvies iekļaut kriminālsižetu, kurā, protams, piedalās tikai literārais varonis Vālodze.
* * *
Otrais stāsts ir par manu draugu Y.
… Nepaguvu nobeigt teikumu, jo Maiga noliecās un jutu viņas lūpas. Biju kā izslāpušais, kas ticis pie ūdens malka. “Tikpat kvēli šķita Violetas skūpsti. Bet tas notika sen. Un pavisam citā pasaulē, kur bija citi likumi.” Nozibēja doma kā zibens zibsnis.
Savā gultā ievaidējās ķirbja galva, un pamanīju manī veramies divas skaudīgas un naidīgas acis. “Vai es vainīgs, ja viņš ir vecs un viens? Katram ir savs liktenis. Cik tur trūka, lai šovakar negulētu savas Rudbekijas apskāvienos, bet morgā?”