Imants Freibergs “Dari, kas jādara”

Imants Freibergs “Dari, kas jādara”

“Imanta personības centrā ir cilvēcīgums. Man dažreiz šķiet — viņš uz visu skatās pat par daudz pozitīvi. Taču saskatīt visā labo — tas pieder pie viņa personības. Viņš ir kluss un nepretenciozs, un lielība viņam nav pazīstama. Turklāt tas, ka viens cilvēks var būt tik brīvs no ļaunuma, mani jaunībā ļoti iespaidoja. Īsta labestība, bez izrādīšanās, bez saistības ar reli­ģiskiem priekšrakstiem. Imanta esme, būtība tāda vienkārši ir.”

“Imants un Vaira ir neatšķirami jēdzieni. Kur bija Vaira, tur bija Imants un otrādi — arī dainu digitalizācijā. Bija skaidrs: ja latviešu bērni ar datoru nevarēs kontaktēties latviski, tad latviešiem ir gals. Imants bija no cilvēkiem, kas radīja pirmo impulsu. Dainu ievadīšanu datorā aizsāka Imants, un Vairai bija daudz vieglāk veikt savus pētījumus, jo Imants viņai iedeva instru­men­tus… Viņiem katram bija sava sfēra, bet viņi atrada vienu kopīgu aizraušanos, un tas ir labums visiem mums.”

“Dainu digitalizācijas projektu Imants bija aizsācis jau 1966. gadā līdz ar pirmo datoru paaudzi, milzīgām mašīnām, krietni lielākām par vidusmēra istabu. Tajā laikā tā bija ļoti drosmīga doma — ka datoru var izmantot ne vien ciparu apstrādei, bet arī humanitārajās zinātnēs, folkloras pētniecībā. Tagad moderns jēdziens ir “digitālās humanitārās zinātnes” (digital humanities), bet Imants ar to nodarbojās jau tad, kad neviens par to pat iedomāties nevarēja. Var teikt, ka viņš bija šīs domas aizsācējs pat pasaules līmenī.”