Džons Ronalds Rūels Tolkīns “Gredzenu pavēlnieks. Ķēniņa atgriešanās”
Kaut gan šis teksts ir ģeniāli ekranizēts P. Džeksona triloģijā, tas tomēr ir atsevišķa vērtība. Tas nav vienkārši teksts, tā ir pasaule, kura kļūst reāla jau pēc pirmā izlasītā teikuma. Saskaroties ar fantāzijas žanra literatūru, lasītājs it kā tiek brīdināts, ka nekas no šī nav īsts, tomēr “Gredzenu pavēlnieka” gadījumā var teikt pretējo — Tolkīna prasme un lasītāja iztēle acumirklī piešķir notiekošajam neapšaubāmu, sajūtamu realitāti. Te arī sākas patiesā maģija.
Jo tālāk ielasāmies tekstā, jo krāšņāk ieraugām Viduszemes pasaules ainavu. Tas ir stāsts, kas risinās katrā no mums, jo vēsta par ikdienas cilvēka iesaisti lielos vēsturiskos notikumos, jo no šodienas viedokļa patiesībā nav atšķirības starp vēsturi kā realitāti un vēsturi kā fantāziju. Tolkīna talants ir piepildījis katru tēlu ar tik dzīvu raksturu un katru rindkopu ar tik patiesas klātbūtnes spēku, ka lasītājam nav citas izejas, kā piedzīvot to ar aculiecinieka pārliecību.
Šī grāmata ir ceļojums, kura sākumā esam naivi un nobijušies, tāpat kā “mazļautiņi” (hobiti), bet beigās — dzīves gudri kā nezin cik simtu gadus vecais burvis Gendalfs. Tas ir stāsts par ķēniņa atgriešanos, par to, kā šaubīgs klaidonis, kurš visu mūžu bēguļojis no sevis, beidzot kļūst par sevi. Tas ir stāsts par patiesām vērtībām, par mīlestību, ziedošanos, neatlaidību, izmisumu, nodevību, zaudējumiem un uzvarām, kas ikviena varoņa stāstu piepilda ar vairākiem jēgas līmeņiem. Proti, tas ir iniciācijas ceļojums, no kura visi atgriežas pārvērtušies. Dažs apprecas un veido ģimeni, cits dodas uz Aizrietiem (proti, Aizsauli), bet mēs paliekam šeit, pilni sajūsmas un prieka par pasakaino piedzīvojumu.
Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors

