Rīga. Labākās famīlijas 2.daļa

Augusta Deglava plašais kultūrvēsturiskais romāns “Rīga” ir aizrautīgs darbs par Rīgu 19. gadsimta otrajā pusē, pārpilns ar spilgtu raksturu atklāsmi, unikāliem dokumentiem un sadzīves reālijām. Nesen aizvadījām Rīgas Latviešu biedrības 150. jubileju. “Rīgā” A. Deglavs ir uzcēlis šai organizācijai diženu pieminekli, un “Rīga” ir viens no modernā pilsētas romāna aizsācējiem latviešu rakstniecībā.

Valdis Rūmnieks,

rakstnieks

Tāpat kā Andreja Pumpura sacerēto eposu “Lāčplēsis” un brāļu Kaudzīšu romānu “Mērnieku laiki”, arī Augusta Deglava kultūrvēsturisko romānu “Rīga” (1. daļa “Patrioti”, 1910–1911; 2. daļa “Labākās famīlijas”, 1920) nacionāli domājošā latviešu daļa ir ierindojusi daiļliteratūras kanonisko vērtību “zelta fondā”. Saistošā literārā formā romānā attēloti gan latviešu nacionālās apziņas veidošanās līkloči, gan atspoguļots mūsu tautas pārstāvju sarežģītais ceļš uz ekonomisko patstāvību un vietu internacionālajā, bet sociāli nevienlīdzīgajā Rīgas sabiedrībā.

Autors ir aculiecinieks straujo pārmaiņu laikmetam, kurā Rīga auga kā kapitālistiska un industriāli attīstīta metropole, un kuras veidošanā piedalījās tajā dzīvojošie un arī no laukiem ienākušie darba meklētāji. Šajā augsnē veidojās nacionālās apziņas pamats, kas ietekmēja visas Latvijas pamatiedzīvotāju ideālus, virzot tos tuvāk valsts gribai kā mērķim, kas piepildījās ar Latvijas valsts proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī. Laikmeta panorāmai pielīdzināmais literārais sacerējums ietver arī lielu skaitu darbojošos personu, reālu un izdomātu situāciju, atspoguļojot latviešu sabiedrības sociālo noslāņošanos gan vēsturiskajā, gan arī sadzīviski komiskajā aspektā. Tādēļ Augusta Deglava romānu “Rīga” pelnīti var uzskatīt par latviešu nācijas veidošanās laikmeta dokumentu.

Ojārs Spārītis,

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents