Larss Mitings “Zvans ezerā”

Larss Mitings “Zvans ezerā”

Norvēģijas nomaļajā Būtangenas ciemā laiks plūst lēni, turot savus ļaudis pagātnes varā. Leģenda vēsta, ka ciema baznīcas zvani, ko dēvē par Māsu Zvaniem un kas lieti par piemiņu dvīņumāsām Heknēm, zvana paši no sevis, kad tuvojas briesmas. Tie ir ciema lepnums un noslēpums vienlaikus — saikne starp seno ticību un kristīgo pasauli.
1879. gadā Būtangenā ierodas jauns mācītājs Kajs Švaigors. Apņēmības pilns ienest gaismu cilvēku prātos un padarīt ciematnieku dzīvi vieglāku, viņš satiek Astrīdu Hekni — gudru, zinātkāru un brīvdomājošu meiteni, kura sapņo par dzīvi ārpus ciema robežām. Viņu likteņi savijas, kad mācītājs nolemj nojaukt veco baznīcu un to pārdot vāciešiem, lai uzceltu jaunu dievnamu.
Vācu arhitekts Gerhards Šūnauers, kurš ieradies dokumentēt un sagatavot baznīcas pārvietošanu, ienes Būtangenā jaunas vēsmas un sarežģī Astrīdas un Kaja attiecības. Kamēr ciemā notiek cīņa starp tradīcijām un moderno, ticību un šaubām, atklājas pagātnes ēnas — un zvani atkal sāk skanēt paši no sevis.
Larsa Mitinga romāns “Zvans ezerā” ir aizraujošs, dziļi simbolisks un vēsturisks stāsts par cilvēcību, ticību un pārmaiņām. Tas atklāj Norvēģijas dabas skaistumu, tautas ticējumus un cilvēku likteņus laikmetā, kad vecā pasaule lēnām atkāpjas, dodot vietu jaunajai.
Triloģijas pirmā daļa, kas pēta Heknes dzimtas mantojumu, ir tulkota deviņpadsmit valodās, kļūstot par starptautisku bestselleru.