Zeltains miežu lauks

ES literatūras balvas laureāts

“Jo lauki ir mūžīgi, mūsu dzīve ir vienīgā lietu kārtība, un es darīšu visu, ko vajadzēs, lai to nosargātu.”

1933. gada rudens ir visskaistākais, kādu Edija Meitere spēj atcerēties, lai gan Pirmā pasaules kara ēna joprojām gulst pār laukiem ap viņas mīļotajām mājām – Gobu fermu.

Kad no Londonas ierodas dzirkstošā Konstance Ficallena, lai ievāktu materiālus un rakstītu par gaistošām lauku tradīcijām un ticējumiem, viņa ieinteresējas par četrpadsmitgadīgo Ediju un izrāda tai laipnību un uzmanību, kādu meitene iepriekš nav piedzīvojusi. Tomēr aiz pievilcīgās svešinieces ārienes slēpjas kas vairāk. Tuvojoties ražas laikam, pieaug arī apkārtnes iedzīvotāju dzīves spriedze, un Edijai ir jāatrod veids, kā uzticēties savai iekšējai balsij un paglābties no nelaimes.

Melisa Harisone (dz. 1975. g.) ir angļu rakstniece, romānu un stāstu autore. Viņa raksta arī laikrakstiem The Times un The Guardian un darbojas radio un televīzijā. Par saviem darbiem viņa ir saņēmusi vairākas literārās godalgas, tostarp 2019. gada ES literatūras balvu par romānu “Zeltains miežu lauks”.

No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.

Skaists, aizkustinošs un ļoti spēcīgs romāns. Melisa Harisone ir uzbūrusi reālu pasauli, kurā mīt viņas romāna varoņi, un lasot mēs nepārtraukti apzināmies, cik viss ir trausls – cilvēka gars un miesa, fermeru darbs dabas un politikas ietekmē, kā arī idejas, kuras spēj pārvērst cilvēku dzīvi vai iznīcināt to. Man ir bijusi tā privilēģija padzīvot šajā autores radītajā pasaulē.
Tims Pīrss, rakstnieks

Skaisti atainoti lauku dzīves ritmi un problēmas starpkaru gados, kā arī spēcīgs un lirisks stāsts par jauna cilvēka pieaugšanu. M. Harisone strauji kļūst par vienu no labākajām mūsdienu pastorālā romāna rakstniecēm. “Zeltains miežu lauks” ir apbrīnojams romāns, tik spēcīgs un neatvairāms kā burvestība, sava veida ceļojums laikā.
The Guardian

M. Harisone prot panākt to, ka vairākas realitātes brīnumainā kārtā pastāv līdzās cita citai. Viņa uzbur dabu ar tās pārlaicīgajiem ritmiem un skaistumu un prasmīgi ieauž savā romānā arī politiku. Izcili.
The Spectator

“Zeltains miežu lauks” ir spožs romāns, nācis īstajā laikā. Tas spilgti ataino vēstures laikposmu – Anglijas laukus starp kariem, pirms mehanizācijas – un nepārprotami iztirzā arī jautājumus, kas būtiski mums pašlaik, it sevišķi to, cik viegli mīlestība pret kādu ģeogrāfisku vietu var pārvērsties par kaut ko draudīgu. Šī ir svarīga grāmata, kuras autore ir ļoti talantīga rakstniece.
Roberts Makfārleins, rakstnieks

Raugoties ar Melisas Harisones acīm, mēs iegūstam gluži jaunu skatījumu. Tik oriģināli un inteliģenti romāni ir retums.
Literary Review

Silvija Brice jau vairāk nekā trīsdesmit gadu strādā kā profesionāla tulkotāja, un viņas iztulkoto grāmatu skaits mērāms pāris simtos. Viņa tulko no vācu, angļu un poļu valodas un par sev tuvākajiem darbiem uzskata Gintera Grasa “Skārda bungas” un “Par beidzamību”, Mārgaretas Atvudas “Kaķacs”, Salmana Rušdi “Klauns Šalimars”, Alfrēda Dēblīna “Berlīne, Aleksandra laukums”, kā arī Keitas Atkinsones romānus. Kā Silvija Brice pati saka: “Tulkošana ir mana mūža galvenā nodarbošanās. Interese par to modās jau pamatskolā, man bija lieliska vācu valodas skolotāja.” Par savu veikumu S. Brice ir saņēmusi vairākas atzinības un visvairāk jūtas pagodināta par Spīdolas balvu, Atzinības krustu un Dzintara Soduma balvu. Papildus darbam prieku viņai sagādā mazbērni, grāmatas, kaķi un porcelāns, kā arī kalendāri un saullēkti ar savu mistisko spēju mērīt laiku.