Kateržina Tučkova “Gerta”
1945. gada 31. maija naktī no Brno pilsētas tiek izdzīti vācu tautības pilsoņi, kam jādodas tā sauktajā Brno nāves gājienā. Gerta Šnirha, dažus mēnešus vecas meitiņas māte, kopā ar pārējām sievietēm, bērniem un sirmgalvjiem, dodas pretī nezināmai nākotnei. Nogurdinošais gājiens beidzas Pohorželices nometnē netālu no Austrijas robežas, kur daudzus izdzītos pievārē tīfa un dizentērijas epidēmija. Taču Gertai izdodas paglābties piespiedu darbā Dienvidmorāvijā, kur viņa paliek arī tad, kad deportāciju vilnis ir beidzies. Pēc Čehoslovākijas pilsonības atgūšanas viņa atgriežas dzimtajā pilsētā, kur pieredz vēl citus divdesmitā gadsimta otrās puses vētrainos notikumus. Tomēr romāns ne tikai uzdod sāpīgus jautājumus par vainu, atmaksu un piedošanu starp čehiem un vāciešiem, bet arī pievēršas mātes un meitas attiecībām, nesapratnei starp dažādām paaudzēm un neiespējamībai tālāk nodot savu personīgo pieredzi.
Kateržinas Tučkovas grāmatas ir tulkotas divdesmit divās valodās. Par saviem darbiem viņa saņēmusi daudzus Čehijas un ārvalstu apbalvojumus, tostarp Totalitāro režīmu studiju institūta Brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību balvu par ieguldījumu jaunlaiku vēstures atspoguļošanā un augstāko Čehijas balvu literatūrā — Valsts prēmiju.