Ainars Knesis “Nespēlētie teksti”

Ainars Knesis “Nespēlētie teksti”

Paskatījos. Atvēru, ieskatījos… Sāku pa vienam -lasīt un sajutu, atcerējos, aizdomājos, pasmaidīju, paskumu, atkal pasmaidīju, sagaršoju, saklausīju…
Vārdos izteikta sajūtu kolekcija, kas pārsteidz ar savu smalkumu un personiskumu. It kā tas būtu noticis arī ar mani! Arī man taču ir bijušas līdzīgas domas, pēkšņi tverti mirkļi un noskaņas. Lasot sajutu arī tikko jaušamu pašironiju, kas humoram piešķir patīkamu “rūgtumiņu”. Arī visjautrākajā komēdijā mēdz nobirt pa asarai, un tā tam jābūt! Tā ir ļoti vērtīga. Varbūt tāpēc, ka ar Ainaru Knesi esam vienaudži? Varbūt tāpēc, ka kopīgi esam darījuši dažādus darbus un “citus darbus”?..
Sen nebiju lasījis tādus gaiši skumdenus, labestīgus un “vecmodīgus” dzejoļus ar visām atskaņām!