Poēma par pienu

“Pavisam nesen atkal tikos ar I. Ziedoņa dzejoļiem, rakstot savu 1. simfoniju. Biju nolēmis tajā iekļaut kaut ko no latviešu dailliteraturas. Pārlasīju dažādu autoru dzeju, bet beigās atkal atgriezos pie Ziedoņa. Viņa dzejoļi iegūla manā muzikālajā darbā tā, it kā viņš tam tos būtu arī radījis. Šodien, rakstot šos vārdus, atkal domāju par Ziedoņonkuli un atkal saprotu, ka viņš bija starp mums, latviešiem, viņš redzēja tālāk par mums, viņā bija Dieva dots talants mums sniegt norādes, sajūtas, vīzijas, nojausmas, un pats galvenais, ka arī šodien ir daudz cilvēku, kas, atsperoties no viņa darbiem, idejām un piemēriem, iedvesmojas un dara daudz un dažādu interesantu lietu. Ziedoņonkulis turpina mūs vest ar saviem darbiem, pats raudzīdamies no mākoņmaliņas, un mēs varam būt laimīgi, ka mums tāds Vedējs ir bijis un ir.”

Kārlis Lācis, mūziķis