Lietu vēsture, 1

Kembridža tvīkst neparasti karstas vasaras saulē. Bijušajam policijas inspektoram, tagad privātdetektīvam Džeksonam Broudijam pasaule sastāv no vienas pārskata lapas – “Pazudušie” pa kreisi, “Atrastie” pa labi, un starp abām pusēm nekādi nav panākams līdzsvars.
Kembridžā Džeksons nekad nav juties kā mājās, un tagad ir izjukusi arī viņa laulība. Paša ģimenē ir notikušas traģēdijas, un traģēdijas – nāve, intrigas, nelaimes – tagad ir viņa darbs. Džeksons izmeklē trīs dažādas lietas, un, pētīdams šo lietu vēsturi, sāk saprast, ka, par spīti šķietamajām atšķirībām, viss ir savstarpēji saistīts…

Keita Atkinsone ir viena no izcilākajām mūsdienu rakstniecēm, un viņas daiļdarbi gūst atzinību visā pasaulē. Par privātdetektīvu Džeksonu Broudiju latviešu valodā izdoti arī romāni “Kur ir, tur rodas”, “Kad reiz būs labas ziņas?” un “Agrā gaitā es ar suni”.

No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.

K. Atkinsone raksta lieliski, un viņas atainotās traģēdijas ir nepanesami cilvēciskas, nekad ne teatrāli asiņainas. Šajā romānā mēs iepazīstamies ar privātdetektīvu Džeksonu, šarmantu, dzīves apbružātu un mazliet cinisku – tādu, kādu vēlamies redzēt privātdetektīvu. “Lietu vēsture” ir kā deja uz virves – starp ļaunumu un nezināšanu, no vienas puses, un patiesību un izlīgumu, no otras. Šādā skatījumā šī grāmata sniedz lasītājam daudz vairāk nekā tradicionālie detektīvromāni ne vien tāpēc, ka ir lieliski uzrakstīta, bet gan tāpēc, ka izaicinoši atsakās pieļaut tumšo spēku uzvaru. Katrs, kas sāks to lasīt, aizrautīgi lasīs līdz pašai pēdējai lappusei – un ne tikai tādēļ, lai uzzinātu, ar ko viss beigsies.
Guardian

Romāns “Lietu vēsture” ir civilizēts, asprātīgs, dzīvi apliecinošs un ārkārtīgi aizraujošs darbs. Neatceros jebkad lasījis šāda tipa kriminālromānu – godīgu, ironisku un līksmi nesavtīgu. Aicinu jūs dalīties ar mani pārsteigumā un priekā.
Filips Oukss, Literary Review

Keitas Atkinsones asprātīgais un niknais ceturtais romāns “Lietu vēsture” nesaudzīgi lauž sev ceļu detektīvliteratūras žanrā, graujot tā akurātos, tiesu medicīnas garā ieturētos pieņēmumus par cilvēku izturēšanos un radot asiņainus, pārliecinošus, dzīvīgus stāstus par pārestībām un zaudējumiem, par dīvainībām un atpazīstamiem likteņiem, un, pats svarīgākais, par cilvēkiem, kuri pirms nāves bijuši ļoti dzīvi.
Reičela Kaska, angļu rakstniece, Vitbreda balvas laureāte