Jumavas jaunumi
-
Kārlis Kurzemnieks “Mēmais kliedziens”
Medību laikā mežā netālu no ceļa tiek uziets svaigs apbedījums. To atrokot, atklājas, ka aprakts jaunas meitenes Agnetas līķis. Izmeklētāji, šķetinot acīmrredzamo noziegumu, konstatē, ka nogalinātā bijusi kurlmēma meitene, kas tikko absolvējusi vidusskolu. Pēc neilga laika pazūd viņas labākā draudzene Sandra. Izmeklētāji ir stupceļā, jo pazūd arī meiteņu skolotājs Olmanis, kurš mācījis datorzinības.Izmeklētāju rokās nonāk Agnetas soma ar datoru un grāmatu. Izdodas atšifrēt paroli un datorā atrast dokumentus par bērnu namu, no kura audžuğimenē kā zīdainis tikusi pieņemta Agneta.Kurš ir nogalinājis Agnetu, un kur pazudusi Sandra un skolotājs? Kas ir Agnetas bioloğiskie vecāki? Un vai viņiem ir saistība ar Agnetas nāvi?Kārļa Kurzemnieka otrais romāns turpina stāstu par sevišķi svarīgu noziegumu izmeklētāju komandas darbu — Klāsa Ores vadībā strādās nule izglītību ieguvuši izmeklētāji. -
Kornēlija Apškrūma "Šī zeme ir Dieva dāvana”
Lai godinātu un atzīmētu rakstnieces Kornēlijas Apškrūmas dzimšanas dienu un vērtīgo ieguldījumu latviešu literatūrā, apgāds “”Jumava”” izdevis dzejas grāmatu “Š"Šī zeme ir Dieva dāvana"”, kurā ir ietverta viņas jaunākā dzejas izlase ar 4 galvenajām nodaļām: —"Šī zeme ir Dieva dāvana”", “"Vairot gaismu ir pienākums”", "“Vienīgi dabas gadskārtu antenas uztur dvēseli dzīvu un spožu”" un “"Tu vienīgais— — kā spoža bērza tāss"”.
Grāmata ir veltījums latviešiem un Latvijas 100. dzimšanas dienai. Tās devīze ir “Latvijas vārdam mūsu sirdsapziņā jābūt dārgakmenim, kas nemitīgi jāspodrina domās un darbos! -
Līga Blaua “Vija Artmane. Sirdī palikušie”
Desmit gadus pēc grāmatas iznākšanas, otrreiz to izdodot Vijas Artmanes 90 gadu jubilejā, viņas toreizējos stāstus par viņai īpašajiem skatuves un filmu partneriem papildina to cilvēku atmiņas, kuriem Vija gan tolaik, gan vēl arvien ir īpaša un sirdī palikusi.
Līga Blaua
Viņa spīdoši nospēlēja Džūliju Lamberti. Bet vai kāda angļu aktrise spētu tā izdzīvot padomju primadonnas Vijas mūžu? Šaubos! Jo kaut kāda mūsdienu Džūlija pat visdrosmīgākajā fantāzijā nespētu uzburt tos laikmeta dotos apstākļus, kādos dzima, veidojās un tapa Latvijas teātra un kino zvaigzne...
Jānis Streičs
Nevar saprast, no kurienes viņai, vienkāršai meitenei, bez tēva lielā pieticībā augušai, nāca tāda izsmalcinātība. Var teikt, kā no gaisa nokritusi. Viņā bija tas ļoti īpašais, kas atšķīra viņu no citām aktrisēm un pacēla tām pāri.
Džemma Skulme
Mana māte ir noslēpums. Milzis Smiļģis šo trauslo, žilbinošo ziedu pamanīja un savam skatuves dievkalpojumam izvēlēja par gaišāko svecīti, kas pavisam drīz jau bija lāpa, tad bāka un nu jau arī zvaigzne — planēta Saules sistēmā.
Kaspars Dimiters
Esmu saviem vecākiem ļoti pateicīga. Man palaimējās, ka es piedzimu tik lieliskiem vecākiem, kas mani ārkārtīgi mīlēja. Man liekas, ka mani neviens nav mīlējis tik ļoti kā mamma.
Kristiāna Dimitere
-
Ināra Groce “Aglona. Svētceļojuma atklāsmes”
Kāpēc viens pa dzīvi iet mirdzošām acīm, bet cits saskata tikai rūpes un nedienas? Mēs katrs agri vai vēlu sākam meklēt dzīves jēgu un savu ceļu šajā pasaulē. Un mēs katrs esam ceļā, ceļā pie sevis, pārbaudījumu un apjausmu ceļā. Un vēl viens ceļš ir svētceļnieka ceļš.
Šajā grāmatā ir tikšanās un sarunas par atklāsmēm, kādas gan ticīgajiem, gan skeptiskajiem ir radušās, pieņemot lēmumu par svētceļojumu un atklājot sevi no jauna Aglonas svētceļojumā.
Grāmatas autore ir Latgales žurnāla A12 redaktore Ināra Groce un paši svētceļotāji. Lai grāmatā paustās atklāsmes palīdz rast gaismu un prieku sev līdzās!
-
"Trakie deviņdesmitie”
Pārlasīt šīs intervijas nozīmē atgriezties nesenā Latvijas pagātnē un reizē citā pasaulē.“Tikai Andrim Jakubānam un Ērikam Hānbergam” deviņdesmitajos bija “Neatkarīgās Cīņas” savdabīgs zīmols. Daudzi viņu intervētie varoņi jau mūžībā. Ne visi — tāpat kā tolaik — dzīvo mums līdzās Latvijā. Apbrīnas vērts ir uzrunāto personu spektrs — pašu ministri un citvalstu vēstnieki, baņķieri un mūziķi, politiķi un režisori, uzņēmēji un dvēseļu gani. Visi viņi tā vai citādi līdzveidojuši valsti un sabiedrību, kurā šodien dzīvojam.20. gadsimta deviņdesmitie bija laiks, kad vēl valdīja privatizācijas drudzis un rekets, pieprasīti okultisms un dzeltenā prese, izmisīgi meklēti drošības enkuri. Kur tagad esam nonākuši? Šo jautājumu sastādītājs uzdevis arī šajā krājumā iekļuvušajiem. Un vienlaikus pats spiests atzīt, ka no apjomīgā sarunu klāsta (382) gaužām grūti nācies atsijāt tikai 15.Krietna daļa no “Trakajos deviņdesmitajos” atkal uzrunātajiem — Raimonds Pauls, Guntis Gailītis, Egils Levits, Jānis Peters, Uldis Pīlēns, Monika Zīle — par sevi vēstījuši spilgti un pastāvīgi. Citi, piemēram, Juris Dalbiņš, Bruno Šteinbriks, Vjačeslavs Telešs, priekšplānos vairs retāk redzami. Un sarindoti visi viņi nevis pēc alfabēta vai rangiem, bet tolaik sniegto interviju secībā. -
Uzņēmējdarbības rokasgrāmata māksliniekiem un dizaineriem, autore Alisona Brenegena
Vairums Latvijas radošo industriju uzņēmumu izmanto ārštata darbinieku pakalpojumus, pielāgojoties dizaineru vēlmei allaž darboties pie vairāk nekā viena projekta. Savā ikdienā redzu, ka jaunie dizaineri ir īpaši prasmīgi mākslas izpausmēs, bet nav apguvuši uzņēmējdarbības pamatus, lai ne tikai nodrošinātu sevi finansiāli, bet arī aizsargātu savu unikālo darbu. Šī grāmata palīdzēs jaunajiem radošo industriju censoņiem apgūt pamatprincipus patstāvīgas un veiksmīgas karjeras sākšanā.Beāte Broka,
digitālo projektu vadītāja,radošā digitālā aģentūra “WRONG Digital”Latvijas Dizaineru savienība (LDS), rosinot šīs rokasgrāmatas izdošanu, cer, ka šī rokasgrāmata būs noderīga jaunajiem un jau praktizējošiem dizaineriem un rosinās izpratni profesionālo dizaina izglītības iestāžu programmu vadītājus tajā esošās atziņas iekļaut jauno dizaineru apmācības saturā. Izsaku pateicību Patentu valdei, kas, saprotot intelektuālā īpašuma izmantošanas un aizsardzības īpašo nozīmi dizaineru profesionālajā darbībā un līdz ar to arī tautsaimniecībā kopumā, izrādīja atbalstu LDS iniciatīvai šīs grāmatas tulkošanai un izdošanai.Andrejs Broks,
M. Design,Latvijas Dizaineru savienība -
Iespējamās tikšanās
8 sabiedrībā pazīstamas personības dialogā ar grāmatas varoņiem – cilvēkiem ar invaliditāti.
Par dzīvi, iespējām un sapņiem.
Šī grāmata ir par mūsu līdzcilvēkiem. Viņu mērķiem un ceļu uz to sasniegšanu, bailēm un to pārvarēšanu, sasniegumiem un neveiksmēm. Saruna ir viens no personiskākajiem veidiem, kā iepazīt otru cilvēku. Grāmatas varoņi – gan tie, kuri ir šo sarunu iniciatori, gan tie, kas atsaucās aicinājumam sarunai par būtisko, atklāj mums savus dzīves līkločus un ļauj saskatīt, ka ikviens no mums var kļūt par iedvesmojošu paraugu citiem.
Sabiedrībā mēs dažkārt varam redzēt robežlīnijas, kuras mēģina novilkt cilvēki, kam nav atbilžu uz neērtiem jautājumiem un trūkst drosmes tos uzdot. Šajā grāmatā netrūkst arī neērtu jautājumu. Un patiesu un atbruņojošu atbilžu.
Vēl ir daudz jāpaveic, lai nojauktu iedomātās robežas, kas bieži neļauj saskatīt būtisko – cilvēku. Esmu pārliecināta, ka, lasot šo grāmatu, ikviens gūs iedrošinājumu piepildīt savus mērķus, tiekties dzīvot saskaņā ar sevi un pasauli sev apkārt.
Šī grāmata ir solis tuvāk ideālajai pasaulei, kurā vairs nepastāvēs dalījums mēs un jūs. Tā būs pasaule, kurā būsim mēs.
Iveta Vējone
-
Šķēpiem mirdzot, autors Andris Staģis
Latvijas šķēpa mešanas vēsture ir spoža un izcila. Kaut atceramies Ineses Jaunzemes zelta medaļu Melburnā, Jāņa Lūša pilno medaļu komplektu, Daiņa Kūlas zeltu, Vadima Vasiļevska un Aināra Kovala sudraba medaļas. Tieši pateicoties vēsturei šodien varam lepoties ar izciliem rezultātiem un redzam, ka arī nākotnē šie panākumi neizpaliks.2012. gada Olimpiskajās spēlēs Londonā no mazās Latvijas šķēpa mešanu pārstāvēja maksimāli atļautais dalībnieku skaits vienā disciplīnā — 3 sievietes un 3 vīrieši, to nespēja pat lielvalstis.Jānis Lūsis uzņemts Starptautiskās Vieglatlētikas Federācijas (IAAF) slavas zālē par sevišķu ieguldījumu vieglatlētikas sportā.Kāpēc mums ir šāda vēsture?Neapšaubāmi, ka Ineses Jaunzemes un Jāņa Lūša panākumi iedvesmoja un iedvesmo vēl šodien daudzus jauniešus izmēģināt spēkus tieši šķēpa mešanā.Rezultāti neizpaliek — medaļas izcīna gan jaunieši, gan juniori Eiropas un pasaules čempionātos.Mēs varam būt lepni un tajā pat laikā ļoti pateicīgi, ka mūsu škēpmetēju saime kopīgi domā par nākotni un pašaizliedzīgi piedalās nākotnes veidošanā.Šodienas panākumi nebūtu iespējami bez kopējiem pūliņiem — apmācības treniņos, sacensību organizēšanas un Latvijas Šķēpmetēju kluba darbības.Tāpēc vēlamies pateikt paldies ikvienam, kas palīdzējis un atbalstījis mūsu saimi! Lai nākotne būtu tikpat spoža kā mūsu vēsture!Biedrība “Latvijas Šķēpmetēju klubs” -
''Iespējamās tikšanās'' atvēršanas svētki
18. jūnijā Rīgas pilī bija īpaša diena. Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento un Apgāds "Jumava" kopīgi īstenotā projekta - grāmatas “Iespējamās tikšanās” atvēršanas svētki.
Šī grāmata, manuprāt, ir ļoti, ļoti īpaša, jo tā ir ļoti personiska saruna par mūsu līdzcilvēku dzīvi, iespējām un sapņiem. Grāmatā tās varoņi atklāj savus dzīves līkločus un ļauj saskatīt, ka ikviens no mums var kļūt par iedvesmojošu paraugu citiem.
Šodienas steigā sarunas starp ģimenes locekļiem, draugiem un kolēģiem bieži kļūst arvien īsākas un tās aizvietojam ar saziņu elektroniskajā vidē. Savukārt, patiesa divu cilvēku saruna spēj atklāt ļoti daudz. Tā spēj dot spēku, dziedēt, iedvesmot un palīdz pārvarēt grūtības.
Mūsu sabiedrībā diemžēl vēl aizvien valda daudzi stereotipi, bailes no nezināmā un neiepazītā. Mums vēl ir daudz jāpaveic, lai nojauktu šīs iedomātās robežas, kas bieži neļauj saskatīt būtiskāko – cilvēku.
Sirsnīgs paldies katram, kurš sniedzis savu atbalstu, lai taptu šī īpašā grāmata! Esmu pārliecināta, ka katrs šīs grāmatas lasītājs gūs iedrošinājumu piepildīt savus mērķus un tiekties, lai dzīvotu saskaņā ar sevi un pasauli sev apkārt.
Iveta Vējone
-
Ielūdzam!
Ogrē prezentēs grāmatu par šķēpmetēju Jāni Lūsi.
Izcilā šķēpmetēja Jāņa Lūša 80 gadu jubilejā apgāds “Jumava” ir izdevis Arņa
Terzena grāmatu ”Lūsis. Laikmeta iezīmētais”.
Grāmata tapusi arī ar Ogres novada pašvaldības finansiālu atbalstu, jo Jānis Lūsis,
aizvadītā gadsimta izcilākais vieglatlēts, Mehiko (1968) olimpisko spēļu čempions,
Tokijas (1964) olimpisko spēļu bronzas un Minhenes (1972) olimpisko spēļu sudraba
medaļas ieguvējs, četrkārtējais Eiropas čempions šķēpa mešanā, ir Ogres novada
Suntažu pagasta iedzīvotājs.
Grāmata “Lūsis. Laikmeta iezīmētais” prezentācija Ogrē notiks šī gada 20. jūnijā
plkst. 17.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā.
Visi interesenti laipni aicināti.
Ieeja pasākumā bez maksa.
Grāmatas drīzumā
-
Kateržina Tučkova “Balto Karpatu dievietes”
Kateržina Tučkova (Katerina Tučkova, 1980) ir dzimusi Morāvijas (Čehijas Republikas austrumu daļas) lielākajā pilsētā Brno. Viņa ir ieguvusi maģistra grādu mākslas vēstures un bohemistikas (čehu valoda un literatūra) specialitātē Masarika universitātē Brno un zinātņu doktora grādu mākslas vēsturē Prāgas Kārļa universitātē. 2017. gadā viņa saņēma Totalitāro režīmu studiju institūta Brīvības,… -
Trenera rokasgrāmata
“Trenera rokasgrāmata” piedzīvo jau trešo atkārtoto izdevumu. Tas liecina par tās nepieciešamību lasītājiem. Tas ir tāpēc, ka tā noderīga ne tikai treneriem, bet arī sportistiem, kuri nodarbojas ar sportu patstāvīgi, jo uzrakstīta viegli saprotamā valodā, izskaidrojot dažādus sportiskās sagatavošanas principus. Grāmatā aprakstīti faktiski visi sportiskās sagatavošanas aspekti: mācīšana un mācīšanās… -
Deivids Haskels “Neizzinātais mežs”
Deivids Džordžs Haskels ir Lielbritānijā dzimis amerikāņu biologs, kurš pazīstams ne tikai ar savām dziļajām zināšanām bioloģijā, bet arī rakstītāja talantu – līdztekus zinātniskiem darbiem viņš ir vairāku prozas, kā arī dzejas darbu autors. “Neizzinātais mežs“ sniedz dziļu un personisku ieskatu meža dzīvē, aplūkodams vienu tā kvadrātmetru. Viegli lasāms teksts…
