Uzgleznot laiku. Stāsti

Uzgleznot laiku… Vai tas maz iespējams? Ne to laiku, ko skaita minūtes, stundas un dienas, bet to laiku, laikmetu, kurā dzīvojam.

Laiks vienmēr ir bijis sarežģīts. Mūsdienās to iezīmē nesen piedzīvotā Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, inflācija, deflācija un politiskas kaislības.

Lai cik neiespējami šķiet to visu uzgleznot, rakstnieks Ēriks Kūlis ņem savu vārdu paleti un spēcīgiem triepieniem glezno. Indīgi zilā krāsa noder ironijai (stāstos “Lapkriša neērtības”, “Vēja radītāji”), salātzaļā – smieklu devai (“Vīru runa”), bet dvēseliski balto un sāpīgi melno rakstnieks izvēlas, kad jāattēlo skaudrais vēstījums par Petro no Mihailivkas ciema Ukrainā (“Lai viss ir kā pie cilvēkiem”).

Ēriks Kūlis (1941) – stāstu, romānu, kinoscenāriju un bērnu pasaku grāmatu autors. Kopš savas pirmās publikācijas 1962. gada 21. septembrī Ēriks nav pametis rakstāmgaldu, šķiet, ne dienu. Viņa ražas klētī vairāk nekā 50 darbu – 24 stāstu krājumi, 19 romāni, 13 bērnu grāmatas. Vēl arī biogrāfiskā proza, atmiņu un piemiņu grāmatas… Par grāmatām “To stāsti rudenim” un “Mūsu mīlestības krāsas” Ēriks Kūlis saņēmis Egona Līva piemiņas balvu “Krasta ļaudis”. Un pelnīti. Rakstnieks ir uzticīgs savam krastam – īstens liepājnieks.

“….tāpat kā tilts pāri ostas kanālam savieno Jaunliepāju ar pilsētas cildenāko daļu, – Ērikam viņa darbos ironija sasaista komisko ar traģisko. Un ir vienlaikus kā vēja roze. Reizumis tā nosliecas negantas groteskas virzienā, un tad visiem apriebusies liekulīgā iekšpolitiskā realitāte iegūst pērļaini asu vizmu.”

Aldis Vēvers