Tik vienkārši – tas ir stāsts par mums. Mūsdienu Latvija un tās sabiedrība, atsevišķi cilvēki un notikumi galvenās varones Danes skatījumā. Romāna trīs daļas aptver astoņu gadu laikposmu – šajā laikā Dane no jaunas žurnālistes, kura vēl tikai meklē savu vietu ilgotajā profesijā jomā un mīlestību personīgajā dzīvē, kļūst par skarbu, dzīves grūtību rūdītu profesionāli, kura savus sirds noslēpumus neatklāj pat vistuvākajiem cilvēkiem.
No deviņdesmito gadu sākuma ekonomiskās krīzes un tā laika šaušalīgajiem noziegumiem līdz sociālpolitiskajām kolīzijām uz tūkstošgades, Rīgas astoņsimtgades, eirosavienības un pedofilijas skandāla fona. Skarba, nežēlīga, brīžam ciniska ikdienas realitāte. Sabiedrības ēnas puses, kas parasti paliek apslēptas. Agresija, varmācība, varas visatļautība, draudi. Vienas sabiedrības daļas labklājība par otras veselības un dzīvības cenu…
Kā šajā laikā izdzīvot sievietei žurnālistei, kura mīl savu darbu, vēlas palīdzēt citiem un pasargāt savus tuviniekus? Vai ir jēga kaut vai mēģināt padarīt pasauli labāku, vai arī tas ir naivs donkihotisms?
„Romānā Tik vienkārši atspoguļots periods pēc otrās neatkarības atgūšanas. Precīzi attēlota cīņa ar korupciju, narkomāniju un citiem smagajiem, tostarp seksuālajiem, noziegumiem. Policijas darbs parādīts profesionāli un kvalificēti. Viss aprakstītais ir tuvu īstenībai. Grāmatā ir arī daudz romantikas un pārdzīvojumu – ātra braukšana, šaušana, visam pa vidu – mīlestība un operatīvas kombinācijas.”
Policijas ģenerālis Aloizs Blonskis
Dace Judina – žurnāliste, redaktore, režisore.
Drukātajā presē un elektroniskajos medijos strādā kopš 90. gadu sākuma.
Šobrīd darbojas sabiedrisko attiecību un pasākumu organizēšanas jomā.
Intereses – teātris, mūzika, autobraukšana, kriminālistika, datori.
“Viss ir personiski un personīgi. Patīk – nepatīk, mīlu – nemīlu, gribu – negribu, iekāroju – vēlos – iegūstu… Jebkurā dzīves un attiecību jomā. Īstajā brīdī esot īstajā vietā, vari paveikt visneticamākās lietas…
Grāmatas tapšanas periodā man teica – jūs esat nežēlīga sieviete… Tā nav. Vienkārši – tāda ir dzīve. Cik mēs ļaujamies tās ietekmei, atkarīgs no pašiem. Vai mums ir mugurkauls un vai mēs spējam to noturēt taisnu? Vai mums ir smadzenes un vai mēs spējam likt tām domāt? Vai mums ir sirds un vai mēs spējam to atvērt pret otru cilvēku?”
Dace Judina