“Ticībai un gaismai”

Pimā sastapšanās ar Andreja Eglīša dzeju man bija 2016. gadā, kad meklēju tekstus dziesmu ciklam “Romantika”, kuram kā galvenais izpildītājs bija iecerēts Ingus Pētersons. Šajā ciklā labi iederējās Kārļa Krūzas, Erika  damsona, Viļa Plūdoņa un Kārļa Skalbes dzeja. Nejauši manās rokās nonāca kāda Andreja Eglīša dzejas izlase. Pirmskara laika dzeja uzrunāja ar vienkāršību, romantismu, un daži dzejoļi sāka skanēt paši no sevis. Interesanti, ka dziesmas “Neatrastai”, “Vasaras vainagā”, “Es vārgu sakni aplēju” tapa, paņemot rokās ģitāru un piemeklējot vienkāršus akordus.