Svētījiet maldugunis

Arī savā vienpadsmitajā krājumā mūsu dzejas vecmeistars Juris Helds (1942) paliek uzticīgs sirreālisma un impresionisma principiem. Viņa dzeja vairāk balstās nevis uz empīrisko pieredzi, izzināmo pasauli, bet gan uz vārdā nenosaukto, priekšnojautās un intuīcijā pastāvošo. Tam viņš tuvojas caur vīzijām, arhetipiem, metafiziskiem tēliem. Dzeju caurvij dziļš kultūrvēsturiskais slānis un bagātīgas, neparastas metaforas.
Kā papildu vērtība šim izdevumam nenoliedzami jāmin krāšņais, izteiksmīgais mākslinieces Lilijas Dineres veidotais vāks.

Kopš 1977. gada, kad iznāca Jura Helda pirmais dzejoļu krājums “Naktsputna testaments”, viņš ir negurstoši darbojies dzejas laukā, kā arī rakstījis lugas un bijis ilggadējs Valmieras drāmas teātra aktieris. Plaši pazīstamas daudzas Imanta Kalniņa dziesmas ar Jura Helda vārdiem: “Es redzēju sapnī”, “Fatamorgāna”, “Kur gan jūs esat”, “Dziesma Sniegbaltītei” un citas.
Apgādā Zvaigzne ABC pēdējos gados jau iznākuši Jura Helda dzejas krājumi “Viņpus” un “Mirkļa vējainais pieskāriens”.

Vīzija
Pa nezināmu ceļu ejot
es gāju pretī nezināmam
un neapziņā apstājos
pie magnētiskām lāmām
pa nezināmu ceļu ejot
es svešas dvēseles sveicu
un brīžam likās man
ka ceļš jau beigties sāk
un sākas cita dvesma
un nezināmajam tad teicu:
es gāju meklēt Dzeju