Ir pagājuši divdesmit gadi kopš grāmatā “Putekļu grāmata. La Belle Sauvage” attēlotajiem notikumiem.
Durvis uz citām pasaulēm – katrā ziņā tā pagaidām šķiet – ir slēgtas, Lira Sudrabmēle vairs nav bērns, bet jauna sieviete, kura mācās Oksfordā Svētās Sofijas koledžā, tomēr ap viņu atkal negaidot savijas intrigas.
Liras dēmons Panteleimons kļūst par nežēlīgas slepkavības aculiecinieku, un mirstošais vīrietis uztic viņam noslēpumu, kas atbalso Liras un Panteleimona pagātnes notikumus.
Jo dziļāk Lira iesaistās neizprotamos un bīstamos notikumos un jo vairāk atsvešinās no sava dēmona, jo rūpīgāk viņai jāizvērtē viss dzīvē pieredzētais. Lira un Panteleimons dodas tālu ārpus Oksfordas robežām – pāri Eiropai uz Levanti, meklējo dēmonu apsēsto pilsētu un tuksnesi, kurā rodama patiesība par Putekļiem.
Briesmas, kurām viņiem jāstājas pretī, liks apšaubīt gan līdzšinējo skatījumu uz pasauli un apkārtējiem, gan pašiem sevi…
“Triloģijas “Putekļu grāmata” otrā daļa “Slepenā kopiena” ir nepārspējama atgriešanās Liras pasaulē, kas pilna ar maģiju, ar dažādu tautu folkloras tēlainību, ar fantāziju, uz kādu spējīgs vienīgi Filips Pulmans.”
Hypable
No angļu valodas tulkojusi Santa Brauča.
„Aizraujošs piedzīvojumu stāsts, kas māca novērtēt draudzību, kļūt atbildīgam un drosmīgam. Neviens nav ideāls, bet ikkatrs var palīdzēt glābt noslēpumos grimstošu pasauli.”
Regnārs Rubuls (11 gadi, Jelgava)
“Katram cilvēkam ir savs padomdevējs, sargs – dēmons.
Tas ir stāsts par draudzību.
Pasauli piemeklējusi liela nelaime – plūdi un divi jaunieši kopā ar mazuli cenšas izglābties un pats galvenais – izglābt bērnu.
Intrigas, pārpratumi un noslēpumi, dzīvības glābšana, vēlme izdzīvot un vēlme dzīvot. Bet šo trīs cilvēku nākotne ir atkarīga no uzticēšanās un paļaušanās vienam uz otru.
Jautājums, vai šī draudzība izturēs, vai uzticība nezudīs un jauniešu starpā neuzplauks naids?
Ļoti ieintriģējoši.”
Anija Siksna (13 gadi, Liepāja)
“Filipa Pulmana radītais stāsts raisa aizrautību un līdzpārdzīvojumu. To veido ne tikai tēlains un detalizēts ainavu apraksts, spilgti atainotie varoņu raksturi, dinamiskais vēstījuma temps, bet arī tēlu iekšējais “Es” – dēmons, fiziska, taustāma būtība. Tā nav ieslēgta tēlā, bet gan ir atsevišķa, tādējādi ir neiedomājami bīstama pašam varonim, kurš to nemaz nenojauš. Varoņu noslēpumi ir pakļauti atklāšanas riskam, jo sarunāties ar dēmoniem var tikai balsī…
Lasot šo grāmatu, rodas neskaitāmi jautājumi.
Vai šie plūdi ir pārdabiska vai tomēr ikdienišķa parādība? Vai tie ir saistīti ar mazo meitenīti Liru? Vai viņa ir kas vairāk par parastu bērnu? Varbūt Lirā slēpjas grandiozas spējas, kuras kāds grib izmantot savtīgiem nolūkiem?
Vai attēlotajai trijotnei – Malkolmam, Alisei un Lirai – izdosies atrast lordu Ezrielu? Kā un vai viņš spēs aizsargāt Liru no briesmām? Un vai tiešām Malkolms ir tik nevainīgs, kā izliekas, vai tomēr viņš ir ļaunuma iemiesojums?
Vai tēla un dēmona dzīvības ir saistītas? Manuprāt, jā. Ja mirs viens, tad mirs arī otrs. Ja nemirs fiziski, tad, iespējams, iestāsies pilnīgs garīgs tukšums un varoņa būtība būs iznīcināta uz visiem laikiem…”
Vladimirs Fedorovičs (33 gadi, Rīga)