Regīna Ezera “Pūķa Ola. Cilvēkam vajag suni. Kaut kas līdzīgs mēnesgaismai”

Suns tupēja cieši līdzās. Apliku viņam apkārt roku, un mēs sēdējām starp meža šalkām un putnu dziesmām, divi visā plašajā pasaulē, viens par otru zinādami pašu būtiskāko. Es zināju, ka viņš nekad nepametīs mani. Un viņš zināja, ka es nekad neatstāšu viņu. Kamēr es biju dzīva, viņš varēja rēķināties ar manu aizstāvību. Un par manu dzīvību viņš bija gatavs atdot savējo. Augstākas draudzības es nezinu.
Regīna Ezera

Apbrīnojama ir Regīnas Ezeras iztēles varēšana!
Ēriks Hānbergs

Katram ir savs Visuma dāvātais gara radinieks vai sargeņģelis, kas palīdz, uzmundrina, iedvesmo, pačukst padomu, sniedz sirdsmieru. Regīnas sargs un labvēlis bija suns. Uzticīgais, pacietīgais, saprotošais draugs.
Suns gaida un sargā dižo prozaiķi un viņas darbus vel šobaltdien. Tomē. Muzejā.
Regīnas Ezeras memoriālajā ekspozīcijā ikviens priekšmets izstaro viņas maģisko pieskārienu. Viss, kas saistās ar Regīnu, ir aizraujošs un mazliet neparasts. Mistisks. Noslēpumains. Kā mēness maģija, kas savulaik rauj rakstnieci no mājām un vedina romantiskās nakts pastaigās — mēnesgaismas apmirdzētu stāstu takās.
Nu koķetais mēness noslēpumaini sveicina rakstnieci muzejā un Regīnas karaliskais skatiens fotogrāfijā atbild tikpat mistēriski — vieglā smaidā vai ironijā —, kā nu kuro reizi.
Dialogs ar rakstnieci turpinās…
Ligita Ādamsone,
Ķeguma novada muzeja vadītāja Tomē