Pētot latviešu populāro mūziku, šo 35 gadu laikā esmu nonākusi pie secinājuma, ka spilgtāko talantu vidū ir maz tādu, kas piedzīvojuši saulainu, harmonisku bērnību, allaž devušies gultā pilnu vēderu un uzauguši draudzīgā, harmoniskā ģimenē. Lielākā daļa jau mazotnē piedzīvojusi drāmas un zaudējumus, taču kāda liktenīga, neizskaidrojama nejaušība vedusi pa mūzikas ceļu, piešķirot jaunu, iepriekš pat nenojaustu jēgu visam dzīves gājumam. Kad pareizais virziens uztaustīts, atrasti domubiedri, atbalstītāji, mūzika ieskanas arvien skaļāk, uzstājīgāk, reizēm kļūstot ne vien par profesiju, bet par atkarības veidu, kad nebiedē smags darbs, negulētas naktis, izjukusi ģimenes dzīve. Ielecot koncertu karuselī, to aizstāj skaņu reibonis, darbaholisms, klausītāju sajūsmas pilnās acis un aplausi, neapturama vēlme izpausties un radīt. Visi šie īpašie, mums tik daudz skaistu mirkļu sniegušie ļaudis bijuši sapņotāji, cerību pilni meklētāji, izcili meistari savā profesijā, taču savu “laimes putnu” tikai dažiem izdevās atrast un noturēt. Vienlaikus dzimst arī sāpīgs jautājums – ko darīt, kad tava dziesmiņa nodziedāta? Atbildes meklējiet lasot…
Daiga Mazvērsīte ir diplomēta muzikoloģe. Kopš 1986. gada raksta presē. Latvijas radio mūzikas vēsturei veltījusi raidījumu ciklus “No putekļainā plaukta” un “Dzīves ritmi mūzikā”. Daiga ir vairāku grāmatu autore, sarakstījusī monogrāfijas par estrādes mūzikas celmlauzi Elgu Igenbergu, komponistu Uldi Stabulnieku, mūziķi Mārtiņu Freimani, dziedātāju Margaritu Vilcāni… Latviešu estrādes pirmsākumi aprakstīti grāmatā “Melnbaltās dziesmas. No Alfrēda Vintera līdz Zigfrīdam Račiņam”.