Emīlija Gunnis “Meitene vēstulē”

1956. gads: Aivija Dženkinsa paliek stāvoklī, un, baidoties no sabiedrības nosodījuma, viņa tiek nosūtīta uz Svētās Mārgaretas neprecēto sieviešu klosteri, kur viņas mazulis tiek adoptēts pret viņas gribu.
Mūsdienas: Samanta Hārpere ir žurnāliste, vientuļā māte, kura veido savu karjeru un mēģina rast savu vietu dzīvē, nejauši uzduras vēstulei no pagātnes, kuras saturs viņu šokē un aizkustina līdz sirds dziļumiem. Vēstules saturs izraisa ne tikai empātiju, bet arī virkni jautājumu: kas īsti notika šajā iestādē? Kādi bija tur dzīvojošo sieviešu likteņi? Un vai kāds tagad cenšas noslēpt pagātnes tumšos noslēpumus?
Vēstule ir no jaunas mātes, kura lūdz, lai viņu izglābj no Svētās Mārgaretas, pirms nav par vēlu. Samanta tiek iesaistīta traģiskajā stāstā un atklāj neizskaidrojamu nāves gadījumu virkni ap sievieti un viņas bērnu. Viņa saskaras ar pretrunām dokumentos, ar cilvēkiem, kas baidās runāt, un lieciniekiem, kuri maldina.
Svēto Mārgaretu drīz plāno nojaukt, un laika ir maz, lai atklātu patiesību un sacenstos ar laiku un pagātni.