Aiz bezgalības robežām

“Mēs esam parasta Latvijas ģimene: tētis Jurijs, mamma Katja un divi dēli – Maksims un Aleksejs. Pēc profesijas esmu programmētāja un sistēmanalītiķe. Dievinu pasakas un burvestības, cenšos pat visdrūmākajā situācijā saskatīt saules stariņu. Esmu emocionāla un jūtīga. Pati vēl mazliet bērns, kuram nācās ātri pieaugt un ļoti daudz iemācīties, kad vecākajam dēlam uzstādīja diagnozi – Aspergera sindroms.”
Jekaterina Ivicka

Šajā grāmatā nav apkopoti ieteikumi, kā audzināt bērnu ar Aspergera sindromu. Tā ir dienasgrāmata, kuru rakstīju no brīža, kad Maksims jau divu gadu vecumā sāka izrādīt interesi par matemātiku. Te apkopoti mani novērojumi, idejas, plāni, mūsu sarunas, viņa domas. Tas ir mēģinājums, it kā skatoties no malas, aprakstīt, kā dzīvo un uztver pasauli cilvēks, kura smadzenes izveidojušās citādi – nav tādas kā vairumam.

Bērnus ar autiskā spektra traucējumiem daudzi uzskata par neaudzinātiem, nevaldāmiem un metas norāt un audzināt gan viņus, gan vecākus, pārmetot, ka vecāki pārāk maz laika velta saviem bērniem. Bet runātāji patiesībā nemaz nezina, ko nozīmē audzināt bērnu, kurš pasauli uztver citādi.

No krievu valodas tulkojusi Irēna Ašaka.