Andris Kivičs “It kā tu kaut ko zinātu?”

Andri Kiviču iepazinu mūsu “Rampas ugunis” intervijas laikā, kad Andris atstāja inteliģenta un empātiska cilvēka ­iespaidu, tāpēc uzaicināju tieši viņu vadīt manas grāmatas “Iļģuciema paš­puika” prezentāciju. Andris ir ļoti emocionāls cilvēks, kas ir jūtams arī viņa grāmatā. Aiz skarbā un brīžiem neapdomīgā Kiviča ārienes patiesībā slēpjas cilvēks, kurš ļoti pārdzīvo netaisnības, vienmēr iestāsies par to, kas ir pareizi, bet pats galvenais — viņš ir ­godīgs.

Andris ir apveltīts ar labu humora izjūtu un spēju savu raibo un neviennozīmīgo dzīvi tvert viegli. Tas arī ir jūtams šajā grā­matā, ļoti raita un viegla valoda. Es, lasot grāmatu, attapos 43. lap­pusē un grāmatu burtiski “apriju” vienā ­vakarā.

Ar Andri es iepazinos pēc visiem neticamajiem ironijas un ­humora notikumiem, kas ir aprakstīti šajā grāmatā, un man, protams, bija interesanti lasīt par viņa dzīvi, kurā manis vēl nav. Par Andri neizteikšos, jo es viņu vienkārši mīlu, savukārt grāmatā vispirms man patīk tas, ka Andrim ir ­dabiska, interesanta valoda, darbu ir viegli lasīt. Grāmata ­ierauj sevī acumirklī, ļaujot ieskatīties daudzu visiem zināmu notikumu aizkulisēs. Grāmatas lielākā vērtība ir absolūts Andra godīgums, kas mūsdienās ir retums, un tas ir tas, par ko es viņu kā autoru ļoti cienu.

Var atzīt, var noliegt! Var slavēt, var zākāt! Var teikt… es jau ­darītu labāk vai savādāk! Katrs dzīvo savu dzīvi un pilda savus ­uzdevumus, kā arī atbild par savu izdarīto. Es, grāmatā rakstītajā visvairāk novērtēju atklātību un godīgumu. Domāju… būs arī trešā!