Skaisti šķiras tikai tilti

Pirms dodamies tālāk, atgriezīsimies 2007. gada vasarā, kad satikās divi pavisam jauni ideālisti un nolēma, ka viņi tik ļoti ciena viens otra darbus, ka tas nevar palikt bez ievērības, tādēļ salika pieres kopā, saskandināja piena glāzes un nolēma radīt darbu, kurā katrs mans dzejolis vai stāsts būtu uzzīmēts tikai Marekam piemītošajā stilā, ko es raksturotu ar vārdiem: “Asprātīgi, daudzslāņaini un sprādzienbīstami”. Kopš tā brīža ir pagājuši apmēram desmit gadi, un rezultāts ir Tavās rokās.
Desmit gadi ir trešā daļa mana mūža, un, lai arī ir neizsakāma laime, ka darbs ir pabeigts, paliek arī apziņa, ka ko līdzīgu šajā mūžā nez vai pietiks pacietības atkārtot. Zinu, ka daudzi zīmējumi Marekam ir palikuši tieši tādi kā pirms astoņiem deviņiem gadiem, lai saglabātu sajūtu, kas bija tajā laikā un ko vairs nebūtu iespējams atkārtoti uzzīmēt. Savukārt citi tika pārzīmēti vai pielaboti, jo abi esam perfekcionisti un daļa no darbiem vienkārši netika cauri mūsu sietam.
Kāds no vecākajiem dzejoļiem šodien varbūt ietu septītajā klasē, bet kāds tikai tagad mācītos pateikt, cik ļoti viņam patīk tas lielais, baltais suns aiz loga, tēva balss vai silta piena smarža.
Mēs ceram, ka šie darbi ar Tevi sadraudzēsies — pāršķir lapu un ielaid tos iekšā.
Sirsnībā,
Emīls Buiķis