Roberts Džobsons “Vindzoru dzimta”

Roberts Džobsons “Vindzoru dzimta”

“Karalienei Elizabetei II bija deviņdesmit seši gadi, taču viņas nāve joprojām smagi aizskāra Čārlzu. Viņš dziļi sēroja, lai gan tuvinieki norādīja, ka viņš pārgāja uz “autopilota” režīmu, aizturot emociju vilni; atturīgi un kontrolēti. Tas bija vienīgais veids, kā nest Kroņa nastu.”

“Vindzoru dzimtas” stāsts ietver vairāk nekā tikai parlamen­tāro monarhiju, tās priekšrocības, trūkumus un ilgtspējību. Kopā ar monarhiju savijas arī šķietami vienkāršu cilvēku ­dzīve, kuri, kaut arī dzimuši kā diži stāvoši, patiesībā ir tikpat ikdie­nišķi un dzīvi kā vairums ierindas cilvēku. Augstmaņi ir ar savām interesēm, drāmu, attiecībām, vaļaspriekiem un konfliktiem. Vindzoru dzimtas pastāvēšanas nedaudz vairāk kā simt gadu laikā ir veidojušās un ieskicējušās daudzas košas personības. Roberts Džobsons par savu pienākumu un mērķi ir izvēlējies ilustrēt šīs personas, novietojot tās plecu pie pleca ar plašāko sabiedrību.

Gvido Grava, tulkotājs