Aleksejs Navaļnijs “Patriots”

Aleksejs Navaļnijs “Patriots”

Aleksejs Navaļnijs simbolizē “citādu Krieviju” — demokrātisku, atvērtu un civilizētu. Tādu, kura respektētu politiķu atbildību, likuma varu un cilvēku tiesības. Kopš talantīgā politiķa brutālās noslepkavošanas 2024. gada februārī ticība šādai Krievijai ir tikai gājusi mazumā. Putina valsts ne tikai turpina savu agresiju Ukrainā, bet arī valsts iekšienē jau dodas masu represiju un totalitārisma virzienā. Navaļnijs iemiesoja pretestību šādai virzībai — varbūt donkihotisku, taču dziļi patriotisku un pašaizliedzīgu. Viņš patiesi cerēja, ka Krievija varētu kļūt par “normālu” valsti, kas rūpējas par saviem pilsoņiem un neapdraud kaimiņus. Un — ziedoja uz šīs cerības altāra visu savu darbu, izdomu un, visbeidzot, dzīvību. Navaļnija grāmatu pa daļai veido viņa jau cietumā rakstītās autobiogrāfijas fragmenti, pa daļai — dienasgrāmatas. Tas ir ļoti labi lasāms, augstas kvalitātes teksts, kurš ne tikai dokumentē opozicionāra dzīvi, bet ļauj mums arī apjaust viņa personības aprises. Tas bija cilvēks, kuram tiešām vajadzēja kļūt par Krievijas prezidentu — diemžēl tikai kādā labākā pasaulē par mūsējo.

Ivars Ijabs, politologs, Eiropas Parlamenta deputāts

Var diezgan droši teikt, ka par Alekseja Navaļnija likteni tiks uzrakstīta ne viena vien luga un scenārijs (visdrīzāk, jau tiek rakstīti), un daži no tiem, iespējams, pat atklās šī likteņa patieso traģismu. Šī grāmata teju neizbēgami būs izejmateriāls šīm dažādu žanru interpretācijām. Navaļnija traģiskā nolemtība izrietēja no viņa ticības Krievijas demokrātijai — tik stipras, ka viņš atteicās rēķināties ar agresorvalsts pašreizējo politisko un tiesisko realitāti. Ļoti iespējams, grāmata nepavēstīs lasītājam neko īpaši jaunu par minēto realitāti, taču katarses iespējamība gan ir krietni virs autobiogrāfiskas prozas vidējā līmeņa.

Eduards Liniņš, Latvijas Radio/LSM komentētājs