“Mežaparka Lielajai estrādei 70”

“Mūsu dziesmas izskan tālu pār priežu galotnēm!” — tā sakām katrreiz, kad notiek latviešu Dziesmu svētki. Katrs izjūt īpašu noskaņu un kopības sajūtu, ejot uz “Sidraba birzi”, unikālo estrādi, kas caur simboliem izteic latviešu tautas dvēseli. Koks, kalns, birzs, lapotne ir labi nolasāmi simboli, kas raisa domas par tautas garīgo spēku. Arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis radījuši būvi, kas ir harmonijā ar Mežaparka dabu un iemieso latviešu tautas vērtības un gudrību, kas iekodēta latviešu tautasdziesmās. Jaunā estrāde ir moderna un dinamiska būve ar lielisku akustiku, tā pārsteidz ar interesantiem tehniskiem risinājumiem, kas paver jaunas, vēl nebijušas iespējas.
Mežaparkā neparasts ir itin viss — apkaimes novietojums, vilinoša daba, lieliskas iespējas atpūtai un sportam, interesanta un pievilcīga arhitektūra. Daudzas Latvijas ģimenes no paaudzes paaudzē glabā dārgas atmiņas par pirmo zooloģiskā dārza apmeklējumu, nesteidzīgām brīvdienām Kultūras un atpūtas parkā, emocionālus stāstus par “dziesmotajiem tramvajiem”. Ikreiz pārņem lepnums, domājot par Mežaparku kā vienu no pirmajām dārzu pilsētām Eiropā, ko par ērtu un skaistu dzīves vietu allaž izvēlējusies latviešu inteliģence. Te, Ķīšezera krastā, risinājušies daudzi notikumi, kas ļāvuši mūsu tautai noturēt savu nacionālo identitāti un pašcieņu. Te ir dziedāts, spītējot svešai varai un pelēcībai, klusi cerēts, te izskanējusi pārliecība — vienotībā un dziesmā ir varens spēks. Te Atmodas laikā tauta ir teikusi: “Mēs nepiekāpāmies un nepiekāpsimies!” Visos laikos lepnās un skanīgās dziesmas ir tuvinājušas latviešus visā pasaulē, bet turpinājumu tās gūst mūsu bērnos. Laiki mainās, Dziesmu svētki mainās tiem līdzi, taču tradīcija nepārtrūks. Tieši te, Rīgas zaļajā sirdī, mums lemts piedzīvot savu ideālo Latviju!