Ēriks Kūlis “Raksti IV. Apvāršņi”

Ēriks Kūlis. “Raksti IV. Apvāršņi”

Neviens stāsts nespēj sacensties ar dzīvi tās piln­asinības un arī nolemtības dēļ, tomēr miljoniem autoru ir pārliecināti, ka tieši viņa stāsti vai romāni darīs lasītāja brīvos brīžus aizraujošus ar to lappusēs atainoto dzīvi tās patiesīguma dēļ. Tā mēs visi rosāmies savās vairākās dzīvēs — vienu taupām cilvēkam, ko noteikti ceram reiz satikt vai esam jau satikuši, otru sev pašam, pilnu slēptākajām domām, sajūtām, sapņiem, pārliecībai rītdienai, bet trešo — bagātu ar aizgājušo gadu notikumu dāsnumu, satiktiem apbrīnojamiem cilvēkiem. Un varbūt arī vieglu smeldzi, ka dzīvei nav bijis malnraksta, viss noticis uzreiz, jo liktenis bijis nepielūdzams skolotājs.
Šajā sējumā ietilpst pāris jaunības dienu stāsti, autoram joprojām tikpat aicinoši kā apvārsnis, kuru vēloties aizsniegt jāiet garām vienmēr šalcošajiem kup­lajiem sudrabvītoliem, ņemot līdz kādas meitenes sudra­bainos smieklus un draugus, lai arī tie dzīvo nepareizu dzīvi; ietilpst arī lappuses par dēkaiņiem un par cil­vēkiem, kas ieradušies Latvijā, jo te apvāršņi pagaidām ir mierīgi…