Ēriks Hānbergs “Atceries Ernu!”
Stāstiņš, kuru uzrakstīju pirms 40 gadiem, joprojām turas ļaužu atmiņās. Arī tālab, ka Edgars Liepiņš to padarīja tik dzirdamu koncertturnejās, magnetofona ierakstos un radiopārraidēs.
Man bija kļuvis par ieradumu ciemoties pie melioratoriem apmetnēs, kur grāvju racēji un drenu licēji uzturējās ilgstošāk.
Pie ugunskura, kurā iekārts zupas katls vai uz iesmiem cepas šašliks, sarunas raisās vaļīgāk…