Franču svīta, autore Irēna Nemirovska
“Franču svīta” ir plaša vēriena panorāmisks darbs, kas kaut kādā ziņā atgādina “Vējiem līdzi” un dīvainā kārtā sasaucas ar pašas autores likteni. Gribētos sacīt, ka šī grāmata ir par cilvēka dabu un tās izpausmēm lielu pārmaiņu laikos — tās ne vienmēr ir tādas, kādām tām vajadzētu būt. Mīlestība uzplaukst ne tur, kur tā gaidīta, izdevīgums liek aizmirst sakāves rūgtumu, divkosība dzen bārstīt skaļus vārdus, slepus doties pie uzvarētāja un nosūdzēt, taču šodienas uzvarētāji rīt būs zaudētāji, lai gan vēl to nezina. Tas viss mums šķiet ļoti pazīstams, jo ir piedzīvots. Un ir skaidrs, ka autore runā par savu pieredzi. Lai gan atrisinājumu Irēna Nemirovska nedod, nojauta norāda, kāds tas būs. Un vēsture apliecina tās pareizību, lai gan autore pati vēl nav tikusi skaidrībā par iznākumu. Viss vēl turpinās. Rakstniece precīziem triepieniem darina veselu portretu galeriju, iemūžinot laikmeta iezīmes, un šīs personas vēlāk izrādīsies saistītas šādā vai tādā veidā. Iedzīvotāju attieksme pret iebrucējiem attēlota smalki un niansēti, iekarotāju izjūtas un atšķirīgu tautu attiecības tāpat, nav melnbalto toņu, labo un slikto, jo jebkur, arī karā, pastāv tā dēvētais “cilvēciskais faktors”. Greizsirdība ir varenāks dzinulis par patriotismu un pat par savu un citu drošību. Saduras mīlestība un pienākums, kad jāzaudē īpašumi un jāizmitina svešinieki, kuri kaut kādā kārtā triju mēnešu laikā kļūst par tādiem kā “savējiem”. Tās ir savādas norises, kuras atveidotas psiholoģiski pārdomāti.
Romāns ir ļoti aizraujošs, bija patiess prieks to latviskot.
Tulkotāja Dagnija Dreika
Izkaisītās dzirksteles, autore Seleste Ng
Šeikerhaitsa ir vieta, kur it viss tiek rūpīgi plānots un uzraudzīts — sākot ar zāliena garumu un beidzot ar mājas krāsu. Elena Ričardsone šeit dzīvo jau kopš dzimšanas, un viņai nav ne mazāko šaubu, ka tieši noteikumi ir laimīgas un veiksmīgas dzīves pamatā, un viņa nespēj iedomāties, ka kāds varētu domāt citādāk. Taču tad Šeikerhaitsā ierodas māksliniece Mija Vorena ar savu pusaugu meitu Pērlu, kuras savos uzskatos ir daudz brīvākas un kuras, šķiet, dzīvo pašas pēc saviem noteikumiem.
Kad pie ugunsdzēsības depo tiek atrasts pamests zīdainis, sākas dramatiska cīņa par meitenītes aizbildniecību. Pilsētiņas iedzīvotāji sadalās divās daļās — vieni uzskata, ka aizbildniecība pienākas jaunajai ģimenei, bet citi ir pārliecināti, ka tā jāatdod bioloģiskajai mātei. Pretējās domās ir arī Elena un Mija, un drīz vien Elena saprot, ka Mija glabā kādu noslēpumu, un, lai to atklātu, Elena ir gatava izmantot visus iespējamos līdzekļus.
Mazais pētnieks, autore Zane Višķere
Šis izdevums ir kā ideju krātuvītes turpinājums — nu jau papildināts ar jauniem, sarežģītākiem darbiņiem.
Montesori pedagoģiskajā pieejā balstītām aktivitātēm nav robežu, un šī grāmata ir lielisks apliecinājums tam. Šeit atrodamas gan idejas, kas tiešā veidā aizgūtas no Marijas Montesori izstrādātajiem didaktiskajiem materiāliem, gan tādas, kas veidotas radoši pieejot ikdienišķiem priekšmetiem un ņemot vērā bērnu intereses un attīstības uzdevumus atbilstošajā vecumposmā.
Montesori devīze: “Palīdzi man veikt to pašam!” ir gan par bērna nepieciešamību veidoties neatkarīgam un patstāvīgam, gan par pieaugušā būtisko lomu šajā ceļā. Ja izdodas radoši pieiet šim procesam, tad gandarījums nenoliedzami tiek arī lielajiem. Tā ir burvīga iespēja būt tuvu līdzās un nemitīgi augt kopā ar bērnu!
Ļoti ceru, ka, lasot šo grāmatu, tiks atmodināts vai iedvesmots katra vecāka un speciālista paša radošums un ideju vācelīte turpinās piepildīties arī pēc šo darbiņu īstenošanas.
Inga Ādamsone,
psiholoģe, Montesori speciāliste
Avenes un to audzēšana, autores Sarmīte Strautiņa, Ieva Kalniņa
Sarmītes Strautiņas un Ievas Kalniņas grāmatai “Avenes”, manuprāt, ir divas īpašas vērtības. Pirmā — tā labi var noderēt gan mazdārziņu kopējiem ar pāris aveņu vadziņām, gan profesionālam audzētājam, kurš nolēmis rūpnieciskos apmēros pievērsties šai ogulāju kultūrai. Otrā īpašā vērtība — grāmata ir Latvijas dārzkopju tepat Latvijā radīts un uz Latvijā gūtu pieredzi balstīts darbs. Tāpēc es šai grāmatai uzticos un tā noteikti būs arī manā grāmatplauktā!
Andrejs Svilāns
Dendrologs, Nacionālā botāniskā dārza direktors
(Salaspils)
Dzīvesspēks, autore Kristina Berndta
Laba ziņa tiem, kuri domā, ka ir bezjēdzīgi cīnīties ar smagiem likteņa sitieniem, jo šajā cīņā uzvaru neesot iespējams gūt. Grāmatā stāstīts par psihiski spēcīgiem cilvēkiem, kuri spējuši turpināt normālu dzīvi pēc neiedomājami smagiem pārdzīvojumiem. Un izrādās, ka spēja pārvarēt jebkuras grūtības nav tikai pārcilvēku varā. Zinātnieki ir pētījuši šādu īpašību cēloņus, un šajā grāmatā apkopoti ieteikumi, kādā veidā katrs spējīgs sevī attīstīt noturību pret stresu un apkārtējās vides nelabvēlīgo ietekmi.
Rimini, autore Sonja Heisa
Sonja Heisa, dzimusi 1976. gadā, beigusi Minhenes Televīzijas un kino augstskolu. Viņas pirmā kinofilma "Hotel Very Welcome" pirmo reizi tika izrādīta kinofestivālā "Berlinale 2007", saņēma vairākas balvas un pēc tam apceļoja vairākus kinofestivālus dažādās pasaules malās. Viņas otrā filma "Hedi Schneider steckt fest" tika nominēta Vācijas kino balvai kategorijā "Labākais scenārijs", ieguva balvu kategorijā "Labākā galvenās lomas aktrise". Sonja Heisa ir bijusi "Villa Aurora" stipendiāte. 2011. gadā apgāds "Berlin Verlag" izdeva viņas stāstu krājumu "Das Glück geht aus", kas izpelnījās lielu ievērību. "Rimini" ir Sonjas Heisas pirmais romāns, to slavēja kritiķi, un tas iekļuva žurnāla "Spiegel" visvairāk pirkto grāmatu sarakstā.
Oļegs Skarainis, autore Gundega Cēbere.
Cilvēka likteni lielā mērā nosaka viņa raksturs, un, ja likteņa nejaušībām varētu dot vārdu, tad tēlniekam Oļegam Skarainim tā būtu izdzīvošanas spēja, kas viņu pavada kopš bērnības. Jau kopš laika, kad viņš sāka apzināties sevi, tieši izdzīvošanas spēja, šķiet, ir bijusi viņa dinamiskās radošās dzīves svarīgākais balsts. Cilvēks jau neizvēlas pasauli, kādā nākt, viņš atrod pasauli, ko veidojuši citi. Kas nospraudis Oļega ceļu, ko zinām par Oļegu Skaraini — par mākslinieku, par cilvēku?
Gundega Cēbere
Sava ceļa gājējs Matīss Siliņš.
Matīss Siliņš — 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma izcila personība. Atstājis mantojumā darbus kartogrāfijā, etnogrāfijā, folkloristikā, literatūrā, bijis ilggadīgs Rīgas Latviešu biedrības muzeja pārzinis, vēlāk Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors. Mācējis daudzas svešvalodas, pirmais pārtulkojis “Livonijas Indriķa hroniku”. Ceram, ka izdevums jums atklās no jauna vēl vienu lappusi Latvijas vēsturē.
Sastādītājas
Grāmata mūs iepazīstina ar Matīsu Siliņu — interesantu un nozīmīgu personību latviešu kultūras vēsturē. Izdevumā atklāta viņa daudzpusīgā darbība latviešu kultūras vērtību apzināšanā, saglabāšanā un tautiešu izglītošanā. (..)
Esmu pateicīga grāmatas sagatavotājiem par iespēju iepazīt šīs darbīgās personības mūža veikumu. M. Siliņa dzīves gājums ir apliecinājums tam, ka līdz pat sirmam vecumam cilvēks var būt aktīvs un radošs.
Anda Juta Zālīte,
Letonikas un Baltijas centra vadītāja vietniece
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Melnā zeme, autors Timotijs Snaiders.
Snaidera sinoptiskais skats "Melnajā zemē" padziļina un paplašina viņa '’Asinszemēs" aizsākto analīzi, un tā nav tikai par holokaustu vai tikai par Austrumeiropu. Grāmatas galvenā tēze: pats svarīgākais priekšnoteikums ebreju iznīcināšanai bija Hitlera un Staļina praktizētā valstu un politisko nāciju suverenitātes iznīcināšana, kas radīja bezlikumīgu telpu, kurā tas — un ne tikai tas — varēja notikt. "1941. gada jūnijā Baltijā," viņš raksta, "padomju valsts graušanas projekts laikā un vietā saplūda ar vāciešu valsts graušanas projektu." Kompaktāk mūsu valstu traģēdiju un no tās izrietošās sekas izteikt nevar. Snaidera mācība, ko viņš attiecina arī uz mūsdienām: sargājiet savu suverenitāti, sargājiet savu valsti, sargājiet savējos.
Valters Nollendorfs
Snaiders detalizēti parāda, kā zināmās ekstrēmās situācijās morāles un ētikas normas nomaina ideoloģija, kas — ar drausmīgu loģisku neizbēgamību — ļauj attaisnot neattaisnojamo — otra cilvēka dzīvības atņemšanu. Vienlīdz detalizēti viņš parāda, ka arī šādos apstākļos atrodas indivīdi, kuri — ar pilnīgi neloģisku un neizskaidrojamu pašaizliedzīgumu — otra cilvēka dzīvību glābj. Mēs vienmēr varam cerēt, ka otro būs vairāk nekā pirmo, tomēr vēsture — kā tā atklājas arī šajā grāmatā — liecina par pretējo. Snaiders sniedz pārliecinošu atbildi uz jautājumu, ko mēdz uzdot arī dažs labs latvietis: kālab mums vajadzīga sava valsts? Un proti: valsts — demokrātiska valsts — sargā mūs citu no cita, tās uzdevums ir nepieļaut "ekstrēmu situāciju" izveidošanos. Arī tā ir viena no grāmatas vērtībām.
Ieva Lešinska,
grāmatas tulkotāja
Pārbēdzējs, autors Zigfrīds Lencs
“Pārbēdzējs” ir Zigfrīda Lenca otrais romāns. Romāns uzrakstīts 1951. gadā, vēlāk vairākas reizes pārstrādāts, bet netika izdots līdz pat 2016. gadam.
“Atmiņas drīzāk ir neparocīgas. Tās ir tik smagas kā cukura maisi. Tas, kurš pastāvīgi tās vazā līdzi, kādu dienu tiek piespiests pie zemes.” Kādu dienu, sešus gadus pēc kara notikumiem, atmiņas panāk Valteru Prosku.
Proska, vācu armijas kareivis, pēdējā kara vasarā nokļūst nelielā vienībā, kas uzrauga dzelzceļa līniju, lai partizāni Pripjatas purvos neuzspridzinātu vilcienus. Stāsts par viņa pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem.
Purvā visbīstamākie izrādās ir neizturamais karstums, niknie odu uzbrukumi un partizāni. Komandiera dotās pavēles kļūst arvien pazemojošākas un bezjēdzīgākas. Kareivji mēģina ierauties sevī, rast nodarbi: kāds mēģina noķert milzīgo, bet viltīgo līdaku, kādam ir vista, kurai mācīt trikus, kāds nodevies apcerei par nāvi un ārprātu, kāds mīļuprāt vienmēr gatavs gādāt apmetnei malku. Stāsts ir par kara bezjēdzību, par nesajukšanu prātā, par ilgām pēc cilvēcības, mīlestības un dzīves. Proska pārbēg ienaidnieka pusē, bet kas gan īstenībā ir ienaidnieks, dzimtene un pienākums, visa pamatā ir vēlme rīkoties un izdzīvot.
Savā ziņā romāns savijas ar autora biogrāfiju, jo abi — gan kareivis Proska, gan Lencs — ir dzimuši Likā, abi kara pēdējos mēnešos dezertē un nokļūst ienaidnieka gūstā.
