Joomla!



Apgāds “Jumava” izsludina manuskriptu konkursu visiem interesentiem par labāko bērniem domāto grāmatu, kas mācīs dzīvot zaļāk. Uzvarētāju godalgos ar 1000 euro honorāru un citām balvām.

Lai piedalītos konkursā, manuskripti vai detalizētas darba koncepcijas konkursam jāiesniedz no 23. aprīļa līdz 1. jūlijam un tajā var piedalīties ikviens interesents, kurš izpildījis konkursa nolikuma nosacījumus. Pēc pirmās kārtas, labākie 5 darbi tiks iesniegti žūrijai tālākai izvērtēšanai.       Finālā izvirzītajiem autoriem darbs pilnā apjomā jāiesniedz līdz 2020. gada 1. septembrim. Uzvarētāji tiks paziņoti līdz 30. septembrim. Grāmata paredzēta izdošanai 2021. gada pavasarī. Ar konkursa nolikumu un norādījumiem kā pieteikties konkursā, lūdzu iepazītieties ŠEIT!

Skumjās atvadāmies no Latvijas patriota, vēsturnieka, politiķa un latviešu leģionāra Visvalža Lāča.

Skumjās atvadāmies no Latvijas patriota, vēsturnieka, politiķa un latviešu leģionāra Visvalža Lāča, kurš bijis arī vairāku grāmatu autors. Visdziļākā līdzjūtība sēru brīdī tuviniekiem.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Silvijas Radzobes tuviniekiem, viņu mūžībā pavadot.

Silvija Radzobe bija nevien izcila teātra kritiķe, pedagoģe, literatūras un teātra zinātniece, taču arī daudzu grāmatu autore. Viņas ieguldījums teātra pētniecibā Latvijā ir neatsverams.

Agris Purviņš “Ģenerālis Pēteris Radziņš"

Katrai tautai cīņā par brīvību ir simboli un varoņi, kuru nesavtīgā un profesionālā rīcība spēja izšķirt cīņas gaitu. Arī Latvijā ir pieminekļi Neatkarības kara uzvarētājiem un mūsu nozīmīgākajiem varoņiem, bet tikai vēsturnieki, militārie speciālisti un neliela sabiedrības daļa zina par ģenerāļa Pētera Radziņa nozīmīgo un, atļaušos apgalvot, izšķirošo nozīmi Neatkarības cīņās.Stratēģis, domātājs un karavīrs, patiess savas valsts patriots — tādu šajā grāmatā iepazīsit ģenerāli Radziņu.Paldies grāmatas autoram Agrim Purviņam. Kopā papildināsim zināšanas par nepelnīti maz pieminētajām, bet Latvijas tautai tik nozīmīgajām vēsturiskajām personībām. Ģenerālleitnants, Latvijas nacionālo bruņoto spēku komandieris (1999-2003, 2010-2017)  Raimonds Graube

Valdis Voins “Terorisms”

Izlasot šo grāmatu, var tikai pievienoties autora atzinumam, ka terorismam nav robežu.Valdis Voins pamatoti pievērš uzmanību tam, ka terorisms nav atsevišķu valstu, bet gan visas starptautiskās sabiedrības un katras valsts problēma, jo katras valsts primārais uzdevums ir nodrošināt tās iedzīvotāju drošību un garantēt to pamattiesības. Neraugoties uz to, ka Eiropai ir vērā ņemama pieredze cīņā ar teroristiem, tā tomēr nav pietiekami efektīva, lai gan zināms progress ir panākts.Grāmatas saturs ir informatīvi bagāts, tas atspoguļo daudzplākšņainos terorisma teorētiskos un praktiskos aspektus, kas neapšaubāmi saistīs plašu lasītāju loku. Profesionālā un saistošā valodā veidotā monogrāfija ar uzskatāmiem attēliem būs noderīga praktizējošiem tiesībsargājošo un speciālo dienestu darbiniekiem, politologiem, sociologiem, juristiem, valsts un pašvaldību iestāžu speciālistiem, kā arī studējošiem un jebkuram interesentam, kam terorisma izziņa ir saistoša un nepieciešama.   Dr. iur., profesors Andrejs Vilks

O. Henrijs “21 stāsts”

Lielā pilsēta, Lielais ābols, lielo sapņ u un aso stūru pilsēta, atradās uz salām tieši Atlantijas okeānā, un tās salīdzinoši nelielo platību apdzīvoja 4 miljoni cilvēku. Tāda bija Ņujorka pirms 100 gadiem, kad tās viesmīles un ierēdņ i, sīktirgotāji un mēbeļ u istabu izīrētājas, bezdarbnieki un pašnāvnieki, nabagie un mijonāri iedvesmoja izcilo amerikāņ u rakstnieku O. Henriju attēlot šo kolorīto pilsētu gadsimtu mijas dzīves virpulī. Transatlantijas ideju varenības burvība, dzelzceļ š un traktori, dolārs un demokrātija, sieva — “virtuves klukste” un sirdspuķīte salonā ir vērtības, kas bija katrā plaukstošās Amerikas rančo fermera dzīves pamatā. Taču vi ņu atvases alkst nonākt Ņujorkā… O. Henrija darbi aizrauj ar savu humoru, dzi ļi atklātiem varo ņu raksturiem un īpašo dzīvesziņu.

Ināra Mihaloviča “Valentīna Mičule”

Valentīna Mičule, darbojoties folkloras kopā “Vīraksne”, ir pastāvējusi uz to, ka nevis vienkārši sanākt un padziedāt tautasdziesmas, bet stingri turēties pie latviešu senajām dziedāšanas tradīcijām. Jāatzīst, ka daudzi senie svētki ir saglabājušies mūsu pagastā pateicoties V. Mičulei. Ar lielu prieku pasākumos vērojām tieši senās rotaļas un dančus, kuros iesaistīja klātesošos, lai mēs zinātu un pārzinātu savas tautas tradīcijas. Degsme acīs, kad jaunieši lec polku un ‘’Atašīnes susekli’’. Visnotaļ enerģiska personība ar zinošu pūru folklorā, gadskārtu tradīcijās un rokdarbos. Prasīga pret sevi un līdzdalībniekiem, tieša vārdos un darbos. Pateicīga savai ģimenei, kas nav liegusi nodarboties ar to, kas viņai patika un iedvesmoja. Atašienes kultūras nams bija kā otrās mājas. Pats galvenais nosacījums, lai Atašienes senču tradīcijas neizzustu, bet nākamajām paaudzēm vēstītu par šo vietu un tās cilvēkiem. Mācīt un mācību pieņemt, lietot to mūsu dienās, dalīties ar zināšanām un būt lepnam par to, kas tās devis. Mēs varam būt lepni, jo tas viss mums ir dots no V. Mičules. V. Mičules iekoptās mājas “Donas” priecēja nevienu vien ciemiņu, viņa ar lielu prieku un gandarījumu piedalījās pagasta un novada konkursā “Sakoptākā sēta”.  Atašienes pagasta pārvaldes vadītāja Ilona Zalāne

Gabriels Garsija Markess “Simt vientulības gadu”

Nobela prēmijas laureāta kolumbiešu rakstnieka Gabriela Garsijas Markesa romāns “Simt vientulības gadu” (1967) ir spilgts divdesmitajā gadsimtā Latīņamerikā aizsāktā “maģiskā reālisma” paraugs.Romānā attēlota mītiskā pilsēta Makondo, tās rašanās un pastāvēšanas vēsture. Šī izdomātā pilsēta ir pasaules simbols, kas ietver sevī cilvēku sapņus un vilšanos. Pols Vests, Book World   “Ironijas, grotesku detaļu, savdabīgas tēlainības pilns romāns par laiku un telpu, un cilvēkiem tajā.”

Vita Banga “Rīgas jūgendstils. Interjers”

Laiks ir telpa, kurai cauri virzoties katrs laikmeta nogrieznis ievieš savas iezīmes. Savā ziņā tās ir apslēptās jaunrades kaislības, kuras mīt seno īres namu sienās, veidojot stāstījumu, un sniedz vēstījumu par to, kas bijis. Šis stāsts ir nedaudz noslēpumains un aizraujošs, ja izdodas atrast, ieraudzīt un saglabāt šo jūgendstila simbolisma un misticisma kopējo dzīves ainu. Pilsēta bija kā fons jūgendstila laikam, kad notika modernās pilsētas tēla veidošana, nemitīgi jaunu dizaina formu meklējumi, kurus ieviesa praksē. Ikdienas dzīve vairs nebija pelēcīga, tā strauji aktualizēja izklaides vietu nepieciešamību, uzskatus par savdabīgo un skaisto, par kritēriju īslaicīgumu un uzskatu veidošanos Jaunā gadsimta skrējienā. Cilvēka dzīves telpas izmaiņas skāra interjera veidolu, kas lēni, tomēr variablāk pieņēma aktualitātes un aktivizēja kultūras dzīvi pilsētā, tā papildinot vijīgā jūgendstila uzvarošo gājienu.

Vita Banga “Art Nouveau in Riga. The Interior”

Time is a space on which every era leaves its signature as it passes through. The hidden passions of creative activity are hidden in the walls of old apartment buildings, relating their story and informing us of that which once was. This story is a bit mysterious and fascinating given that we manage to find, perceive and preserve the symbolism and mysticism of the overall art nouveau way of life. The city was the background of the art nouveau period – a time when the image of a modern city was being formed, there was a constant effort to seek new design forms which were also introduced in practice. Daily life was no longer grey, it quickly raised the issue of the necessity of entertainment venues and introduced views and opinions about the original and the beautiful, the temporality of criteria and opinions in the rush of the New Era. The changes in human living space touched on interior forms, which slowly but surely accepted current tendencies and activated a life of culture in the city, thus supplementing the victory march of the lithe and supple art nouveau.