Joomla!



“Latvijas energosistēmai 80”

Svinot Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi un sagaidot savu 80. jubileju, elektorenerģētikas nozarei netrūkst iemeslu lepoties. Ir nozīmīgi izprast ne tikai politiskos notikumus, kuri veicināja mūsu lolotās neatkarības idejas īstenošanos dzīvē, bet arī dažkārt nepietiekami novērtētos valsts pastāvēšanas pamatus — tautsaimniecību un tās nozares. Latvijas elektroenerģētikas nozarei mūsu valsts vēsturē ir īpaša loma — varam droši apgalvot, ka līdz Otrajam pasaules karam tā bija pārliecinošs apliecinājums gan Latvijas spēkam un apņēmībai būt par modernu un dinamiski augošu valsti, vēlāk — arī būtisks dzinulis tālākajai valsts attīstībai, zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, kā arī plašām sociālekonomiskām pārmaiņām, bet šobrīd — gan vērtīgs mantojums nākamajām paaudzēm, gan arī savdabīgs barometrs kopējam Latvijas tautsaimniecības spēkam.

Linda Šmite “Valentīns Skulme. Raibs taurenis uz dadža lapas”

Kur aktieris Valentīns Skulme (1922–1989) ir visīstākais — fotogrāfijās, kino un teātra mākslā, pusnaktī pēc pirmizrādes, kritiķu vērtējumos, bet varbūt savās bezgalīgajās domās, nepārvaramajās bailēs, atkarībās un ne/varēšanā? Visam no viņa pielipis pa druskai — Dailes teātra skatuvei, laikabiedru atmiņām, paša dienasgrāmatai, vēstulēm, izlasītajam grāmatu kalnam, lomām, piecu gleznotāju radītajiem Skulmes portretiem, iztukšotajām glāzītēm, kompānijām un vientulībai. No viņa ticis dramatizētajām un uzrakstītajām lugām, sevis šaustījumiem, pat Sudas akmeņiem un lolotajam dārzam Mālpils “Skulmēs”. Tomēr visvairāk, šķiet, palicis pie mūzas, sadzīves rūpju noņēmējas, mākslas pazinējas un atbalstītājas Ināras. Viņa Valentīnam ir tas pats, kas Aspazija Rainim un Dārta Dainu Tēvam.  Valentīns Skulme, vieglais un trauslais kā dūmiņš, kļuvis Tūkstošveidis, prazdams pielipt, ieslēpties un vienmēr būt, neizgaistot no pasaules arī bez krēsla, kuru neuzmeistaroja par taustāmu liecību savai esamībai. Valentīna Skulmes lielums tverams laikmeta ainās, ko uzbūris ikviens viņa radītais un ne ar vienu nesajaucamais mākslas tēls. Pilnībā un perfekcionismā — tur atrodams mākslinieks, kurš mākslu radījis bez krāsām, bez koka, metāla vai akmens, arī bez kostīma (!) palīdzības. Nesamākslotu, neatdarināmu mākslu. Mākslu, kas nemelo.

Eimija Heringa “Mēness astroloģija”

Eimija Heringa savā grāmatā pavada mūs ceļojumā uz Mēness pasauli. Tā ir visnoslēpumainākā astroloģija, jo tajā atrodas mūsu visdziļākās sajūtas, visdziļākās ilgas. Sajūtas, kuras piedzīvojam jau agrā bērnībā un kuras turpina mūs pavadīt visu dzīvi. Autore uzceļ tiltu no vienkāršās astroloģijas uz patiesi dziļu astroloģijas izpratni. Grāmata noderēs gan tiem, kuri vēlas iepazīt savu patieso prāta dabu — Mēness zodiaka zīmi, gan praktizējošiem astrologiem prognožu veidošanā. Eimija Heringa pārstāv progresīvo mūsdienu astroloģiju, kuras pamatā ir brīvās gribas ideja un skatījums uz horoskopu kā uz dzīves dāvāto iespēju. Autores ieteikumi katrai no šīm piedāvātajām iespējām ir izmēģināšanas vērti!   Andris Račs, astrologs

Kamilla Lekberga “Ragana”

Apgāds “Jumava” izdod populārās zviedru rakstnieces Kamillas Lekbergas detektīvromānu sērijas desmito grāmatu.   Kad četrus gadus vecā Linnea pazūd no fermas Fjelbakā, tas atraisa traģiskas atmiņas. Pirms trīsdesmit gadiem maza meitene pazuda tieši tajā pašā saimniecībā un vēlāk tika noslepkavota. Tajā laikā divas trīspadsmit gadus vecas meitenes tika apsūdzētas par meitenes nolaupīšanu un nogalināšanu. Viņas tika atzītas par vainīgām tiesā, bet vecuma dēļ izvairījās no cietuma. Kopš tā laika viena no viņām mierīgi dzīvo Fjelbakā. Otra tagad ir slavena aktrise. Fjelbakas iedzīvotāji organizē plašus Linnea meklējumus un atrod viņu kailu blakus tam pašam dīķim, kur tika atrasta pirmā meitene. Mazajā kopienā sāk izplatīties bailes. Vai vairākas meitenes varētu būt briesmās? Kamilla Lekberga ir pasaules mēroga dižpārdokļu autore. Viņas romāni ir tulkoti 37 valodās un pārdoti 55 valstīs.

Kristofers Kārlsons “Neredzamais vīrs no Salemas”

Kad daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvo uz laiku atstādinātais policists Leo Junkers, tiek nogalināta kāda prostitūta, viņam rodas aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā. Viņš veic patstāvīgu izmeklēšanu un drīz vien apjauš, ka slepkavība ir cieši saistīta ar paša Leo traģisko pagātni. Leo ir uzaudzis Stokholmas priekšpilsētā Salemā — vietā, kur dominē augsts pusaudžu noziedzības līmenis un pamatīga sociālā spriedze. Lai izdzīvotu, katram ir jācīnās ar zobiem un nagiem. Un nu, daudzus gadus vēlāk, Leo saprot, ka viņam nāksies samaksāt par pusaudža gados izdarīto. Šis ir stāsts par mīlestību un naidu, par draudzību un nodevību, par neapdomīgu rīcību un tās neparedzamajām sekām.

Jeļena Mihalkova “Rūgto mandeļu pīrāgs”

Fotogrāfijā — liela, draudzīga ģimene. Simpātiski pieaugušie, piemīlīgi bērni. Varens, sirms vīrs raugās valdonīgi un skarbi. Viņu vidū ir slepkava un upuris. Bezrūpīgā vasara viesmīlīgajā lauku mājā, kuras saimniece Raisa ir gardu ēdienu gatavošanas burve, pēkšņi pārtop trillerī. Tuvākie radinieki kļūst par nesamierināmiem ienaidniekiem, bet mazbērnu vēlme iepatikties varenajam vectēvam Prohoram — par izdzīvošanas sacīkstēm. Ģimenes pīrāgs ir neglābjami sabojāts un rūgts. Vai slepkava spēs atbrīvoties no baisā zīmoga? Vai atradīsies pazudušās dārglietas? Vai atklāsies tik rūpīgi slēptais ģimenes noslēpums? Privātdetektīvi Makars Iļjušins un Sergejs Babkins ķeras pie piecpadsmit gadu senās lietas atšķetināšanas. 

Inga Liepiņa, Santa Vilka “Kāpšanas sports”

Grāmata “Kāpšanas sports, teorija un prakse” balstīta gan uz abu autoru vairāku gadu praktisko pieredzi, gan uz pētniecības teorētiskajām atziņām, kas pamatotas ar plašu ārvalstu speciālistu praktiskās pieredzes un teorētisko atziņu analīzi. Nozīmīgi ir izglītot jaunos sportistus, ko arī autores veiksmīgi sāk, iepazīstinot interesentus ar kāpšanas sporta vēsturi un attīstību. Būtiski ir iezīmēt līdz šim mazpazīstamā sporta veida specifiku, sniedzot priekšstatu par vairākām kāpšanas disciplīnām. Šobrīd Latvijas sporta un izglītības speciālistu pieprasījums pēc labas literatūras sporta jomā ir nepāprotams, īpaši tas izpaužas nosacīti jaunajā sporta veidā — kāpšanas sportā. Ingas Liepiņas un Santas Vilkas grāmata ir pirmais šāda satura izdevums latviešu valodā, ko varam uzskatīt par nozīmīgu ieguldījumu šī sporta veida attīstībā Latvijā. Izdevums ieteicams sporta treneriem, sporta skolotājiem, studentiem, sportistiem. Tas ir izcils materiāls kāpšanas sporta veida attīstībai Latvijā un Eiropā.   Juris Grants, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors, profesors

Uģis Kuģis “Pāris”

Attiecības ir pats dārgākais no visa, kas mums ir. Cilvēki mūsdienu sabiedrībā nepiešķir nozīmi sīkumiem, bet attiecībās nav sīkumu: katrs vārds, katrs acu skatiens, katra doma vai nu stiprina attiecības, vai vājina tās. Svarīgi, kādā pasaulē mēs dzīvojam, jo mūsu iekšējā pasaule veido mūsu ārējo pasauli. Šajā grāmatā paskatīsimies uz sievieti, vīrieti, attiecībām, bērniem un dzīvi no citāda rakursa, no vēdiskās filozofijas redzesloka. Vēdiskā filozofija un kultūra mums ļoti palīdz atgriezties pie saknēm un vērtībām, ideāliem, pēc kuriem tiecamies. 

Daniels Goulmens “Tava emocionālā inteliģence”

Emocionālā inteliģence — būtiska komponente veiksmīgākai dzīvei, karjerai un uzņēmējdarbībai. Tiecoties pēc aizvien lielākas produktivitātes, mūsdienās pārāk bieži gan savā individuālajā dzīvē, gan darbavietā — strādājot komandā — esam pazaudējuši vai aizmirsuši emocionālās inteliģences komponenti, taču tās nozīme  mūsdienu darba vidē un cilvēku ikdienas dzīvē aizvien pieaug. Ikviens grib justies labāk un kļūt veiksmīgāks, līdz ar to dažāda veida personības izaugsmes iespējas kļūst arvien pieprasītākas. Parādās nevēlēšanās pielāgoties, pretestība pret līdzšinējo pieredzi. Aizvien biežāk jūtama vēlme iet attīstības ceļu.  Piedzīvojot to, ka nepatīkamā problēmsituācijā kāds produktīvi spēj virzīt jautājumu konstruktīvā gultnē, mēs šo personu uzlūkojam ar apbrīnu un vēlamies strādāt šādi arī savā komandā. Spējai sadarbībā rast risinājumu ir milzīga pievienotā vērtība, jo tā rada pozitīvu pamatu ikvienas situācijas risinājumam un mierīgu un radošu gaisotni. Tas ietaupa laiku, stiprina darbaspējas un motivāciju, vienlaikus uzlabo cilvēku apmierinātību ar dzīvi un darbu.    Artūrs Belēvičs SIA “Saules aptieka” valdes priekšsēdētājs

Augusts Saulietis “Kungs pats savā mājā”

Augusts Saulietis (īstajā vārdā Augusts Plikausis) dzimis 1869. gada 22. decembrī kādreizējā Grašu pagastā (tagad Cesvaines novadā). Dzīvojis no tēva mantotajā zemē, paša uzbūvētajā mājā.  Dzīve laukos, apkārtējā daba bija viņam kā eliksīrs dvēselei, un tur viņš arī vienmēr vislabāk juties. Tur viņš rakstījis savus darbus, tur stādījis augļu kokus, tur 1926. gadā, būdams jau brieduma gados, apprecējis dzīvesdraugu Mariju Valteri, tur dzimuši abi viņa bērni — meita Ilze un dēls Jānis. Pats Saulietis ir rakstījis: “Tas ir ērmīgi, ka es citur, liekas, nevaru un nevaru tā atpūsties kā te...”  Augusts Saulietis ir Vidzemes dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs un esejists — tā varētu raksturot viņa literārās darbības jomas. Nozīmīga ir dzeja, stāstniecība un daļa eseju. Viņš ir rakstījis visu mūžu un sižetus noskatījis no pieredzētā apkārtnē, cilvēku savstarpējās attiecībās, dabā.  Viņš ir arī tulkojis, atdzejojis un bijis starp grāmatu apgāda “Zalktis” izveidotājiem. Strādājis par latviešu valodas skolotāju Grašu pagasta skolā un Cesvaines vidusskolā. Saulietis rosīgi piedalījies Cesvaines kultūras dzīvē: uzstājies ar priekšlasījumiem, bijis Grašu bibliotēkas dibināšanas iniciators, vācis ziedojumus Doku Ata piemineklim, piedalījies teātra iestudējumos, bijis arī režisors.  Augusts Saulietis aiziet mūžībā 1933. gada 27. janvārī, savā dzīves laikā darbus apkopojis 15 kopotu rakstu sējumos, bet ne visu paspēj izdot.  Rakstnieka darbu daļa padomju laikos bija aizliegtās literatūras sarakstos. Viņa ģimene tika represēta un 1949. gada 25. martā izsūtīta uz Sibīriju. Sieva Marija paspēja paņemt līdzi un tādējādi paglābt no iznīcības rakstnieka rokrakstus un grāmatu pirmizdevumus.  Pēc atgriešanās no Sibīrijas 1957. gadā ģimenei izdodas tikt atpakaļ savos “Sauliešos”, lai arī lielāko daļu ēkas apdzīvoja sveši cilvēki. Atmiņas par rakstnieku nebija zudušas, pie mājas tika pielikta piemiņas plāksne, vēlāk iekārtota rakstnieka piemiņas istaba.  2019. gadā Augustam Saulietim aprit 150 gadu kopš dzimšanas un tas arī Cesvaines novadam ir nozīmīgs notikums, jo rakstnieks ir viens no ievērojamākajiem novada dižgariem, kuru vienmēr piemin, runājot par Cesvaini.  Jaunpublicētajā grāmatā ir ievietoti vairāki mazāk zināmi Augusta Saulieša darbi. Tikai katram pašam lemts izvērtēt, cik šie darbi atklāj rakstnieku vai atbilst mūsdienām.  Vilnis Špats,  Cesvaines pašvaldības vadītājs