Andrejs Panteļejevs “Ziņa un neziņa”
Neziņa. Es nevarētu nekā citādi atzīmēt savu noskaņu. Ko ir pareizi darīt, ja visiem dienas ir skaitītas. Visiem un visām.
Nu kāpēc nevarēja tā saglabāties, viss pa vecam! Izgāju gaitenī un lēni apstaigāju tukšos gaiteņus. Koridors ar durvīm, kuras man nav jāatver, lai zinātu, kas ir aiz tām.
Un vispār, tur, mūžībā. Ko mēs tur sadarīsim? Ja nebūs izsalkuma, zagļu, pienākumu, piedzīvojumu… Ko mēs, nabadziņi, darīsim, ja šī pasaule mums tiks atņemta…