Ziedošu jaunavu pavēnī

Grāmata „Ziedošo jaunavu pavēnī” ir otrais Marsela Prusta darbs no slaveno septiņu romānu cikla, kas pirmo reizi tika publicēts 1919.gadā Francijā. Romāns uzrunā estētiski un morāli redzīgu lasītāju, kas spēj uz dzīvi pavērties caur impresionisma brillēm.
Lasītāji un recenzenti Marsela darbu „Ziedošo jaunavu pavēnī” ir atzinuši par lielu literālo notikumu.
Romāna “Ziedošu jaunavu pavēnī” būtība nav sižetā. Būtība ir rakstnieka pasaules izjūtas smalkumā, ātri gaistošu emociju detalizētā aprakstā, asociāciju plašajā izvērsumā, atmiņu, tātad — pagātnes rekonstruēšanā par tagadnes laiku. Pagātnes laiku Prusts neuzskata par zudušu, ja vien tas dzīvo cilvēka atmiņās. Restaurējot notikušo, poetizējot un plaši to aprakstot, Prusts faktiski radīja t. s. romāna-upes modeli.
“Ziedošu jaunavu pavēnī” ir grāmata par jaunību, par to, kādu mēs to atceramies, neatkarīgi no tā, kur dzīves tālākie ceļi mūs veduši.
Kāds lasītājs droši izsakās: „Izlašot šo romānu, es droši varu teikt, ka Prusta ir labākais rakstnieks visā vēsturē, pat labāks par Šekspīru!”