Zelta klasika: Klasīšu spēle

“Klasīšu spēle” ir romāns – rotaļa, romāns – maska, romāns – mīkla visai tiešā nozīmē, tā ekscentriskā kompozīcija ļauj un pat liek lasītājam pašam piedalīties teksta veseluma radīšanā, lecot no vienas nodaļas citā gluži kā klasīšu spēles kvadrātiņos. Romānu “Klasīšu spēle” (1966) daudzi vērtētāji uzskata par Kortāsara galveno darbu. Tas ir stilistiski spilgts savdabīgā latīņamerikāņu literatūras fenomena paraugs, ko dažos aspektos mēdz salīdzināt ar Dž. Džoisa vai S. Beketa sirreālo pasaulsredzējumu, citos – E. Hemingveja vai M. Friša metafiziskajiem meklējumiem. Romāna galvenais varonis ir Orāsio Oliviera – argentīniešu rakstnieks, kurš dzīvo Parīzē. Viņa laiku piepilda mūzikas klausīšanās, filozofiski spriedelējumi, jaunrade un alkohols bohēmisku draugu pulciņā, un Maga – sieviete mīlestībai, gluži fantastiska savā iekaltu gudrību nesabeigtas intuīcijas aurā. Magas bērna nāve un viņas pazušana pārtrauc Orāsio tukšo izpriecu un intelektuālās akrobātikas inerci un rosina atgriezties bērnības zemē – Buenosairesā. Tur viņš strādā gan par tirgotāju, gan pieskata cirka zvaigzni – kaķi rēķinātāju -, gan dežūrē psihiski slimo klīnikā. Taču patiesībā – meklē Magu, sievieti, kura viņam, izrādās, nozīmējusi tik ļoti daudz…
No spāņu valodas tulkojis Edvīns Raups. Mākslinieks Arnis Zariņš.