Voldemārs Krutins “Trakās jaunības mumuāri”

Voldemārs Krutins “Trakās jaunības mumuāri”

“Pasaulē noteikti ir cilvēki, kuriem jaunības gados, un ne tikai, dzīve plūdusi rāmi un mierīgi. Taču tas neattiecas uz šīs grāmatas Autoru. Tiekšanās uz savu izsapņoto profesiju, tā laika iekārtas radītie rāmji, savas dzīves nodrošināšana un tik dažādie līdzcilvēki, negulētas naktis un relaksācija, sporta treniņi, ceļojumi. Ja mums būtu jālasa kāda autora 20 gadu garumā veiktie pieraksti dienasgrāmatās, varētu kļūt garlaicīgi, bet Autors šo gadu notikumus ir “iztvaicējis” un lasītājam piedāvā “koncentrātu”. Nu, traka tā jaunība ir bijusi! Arī raiba un skaista. Tāpēc jau tā ir jaunība!”

“Tik atklātu un neizskaistinātu lauku jaunieša cīņu par izdzīvošanu un savu vietu dzīvē lielā pilsētā, kā to savas dienasgrāmatas lappusēs apraksta Autors, sen nebiju lasījusi. Var tikai apbrīnot viņa drosmi un atklātību. Tur aprakstīts smags darbs, izpriecas, kādas vien var būt jauna cilvēka dzīvē. Tik intensīvi dzīvot var tikai jaunībā. Tāda ir bijusi skaudrā padomju laika īstenība!
Pazīstu Autoru kā radošu personu, kurš ne tikai raksta grāmatas, bet arī glezno, interesējas par vēsturi. Prieks, ka viņš ir saskatījis mērķi — radīt skaistumu.”

“Mūsu atmiņu veido notikumi, kas ir notikuši kādreiz pagātnē, bet kuru loma tamdēļ nav kļuvusi mazvērtīgāka. Tā caurauž cilvēka dzīvi, un, pateicoties tai, cilvēks apzinās savu piederību pasaulei. Atmiņas sev līdzi nes arī sen piedzīvotās emocijas, veidojot attiecīgu sajūtu gammu. Un memuāri ir labs paņēmiens, kā dalīties savās piedzīvotajās sajūtās, pārdzīvojumos, atklāsmēs, dot dzīves gudrību un pārliecību, ka par spīti visam viss sarežģītais un grūtais kādreiz tomēr atrisināsies ”