Virdžīnija Vulfa “Sava istaba” Silvijas Brices tulkojums

Virdžīnija Vulfa “Sava istaba”

Virdžīnija Vulfa (1882–1941) ir angļu modernisma klasiķe un literatūras teorētiķe, modernās feministiskās kritikas pamatlicēja. V. Vulfas eseju kopa “Sava istaba” (1929) pieder ekskluzīvai 20. gadsimta pirmās puses klasikai un ir viņas kultūrvēsturiski nozīmīgākais darbs. Tas ir autobiogrāfiskas ievirzes vēstījums par sava laika sabiedrību, intelektuālo un literāro dzīvi un sadzīvi un sievietes lomu tajā — nenoliedzami, kritisks un nesaudzīgi satīrisks, taču brīvs no 20. gadsimta sākuma feministisko uzskatu radikālisma. Kādā no šajā grāmatā publicētajām esejām viņa raksta: “Abiem dzimumiem — un es vēroju, kā tie lauž sev ceļu, — dzīve ir grūta un sarežģīta, nepārtraukta cīņa.”
Latviešu lasītājam V. Vulfa varētu būt labāk zināmāka kā latviešu valodā tulkoto romānu “Deloveja kundze” (1925), “Uz bāku” (1927), “Orlando” (1928), kas publicēti pirms eseju kopas “Sava istaba” klajā nākšanas, autore, spilgti apliecinot viņas radošās domas unikalitāti un literāro meistarību.
V. Vulfa ir pārcietusi vairākus nervu sabrukumus, 1941. gadā viņa izdarīja pašnāvību.

Ausma Cimdiņa,
Latvijas Universitātes profesore, literatūrzinātniece