Dzejnieka vairāki simti dzejas rindu ir ieskandinātas mūzikā — solo dziesmās, kora dziesmās, teātra dziesmās. Šo gadu laikā vairāki komponisti M. Čaklā dzejoļus ir komponējuši teātra mūzikai. Teātri mīlēdams, dzejnieks labprāt rakstīja dzeju izrādēm.
Visvairāk dzejnieka dzejoļus ir izmantojis Imants Kalniņš. Un kurš gan nepazīst Ērika Ķiģeļa dziesmu “Saldus Saule”, kas tagad ir kļuvusi par Saldus himnu. Par īstiem hitiem ir kļuvušas dziesmas “Dziesma par četriem baltiem krekliem”, “Dzeguzes balss”, “Viņi dejoja vienu vasaru”, “Alvas zaldātiņi”, “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”, “Pakur, pakur uguntiņu”, Ērika Ķiģeļa dziesmas “Aprīļa pilieni”, “Veltījums Liepājai”, brāļu Ziemeļu dziesma “Uzsniga sniedziņš balts” un daudzas citas dziesmas ar Māra Čaklā dzeju. Arī komponisti Ģ. Ramans, . Skulte, V. Zilvers, J. Pavītols, P. Vasks, R. Pauls, G. Freidenlfelds, R. Kalsons, M. Brauns, A. Kalniņš un J. Lūsēns savās kompozīcijās ir izmantojuši M. Čaklā dzeju. Daudzas šo komponistu dziesmas tautā kļuvušas populāras un ierakstītas latviešu mūzikas vēsturē ar zelta burtiem. Koncertos un teātru izrādēs komponistu dziesmas ar dzejnieka vārdiem izskan neparasti, emocionāli, atklāti, liekot klausītājiem aizdomāties par netveramo laiku.
Saldus mūzikas skolas
teorijas nodaļas pedagogs
Rolands Kleinbergs