Ināra Mihaloviča “Valentīna Mičule”

Valentīna Mičule, darbojoties folkloras kopā “Vīraksne”, ir pastāvējusi uz to, ka nevis vienkārši sanākt un padziedāt tautasdziesmas, bet stingri turēties pie latviešu senajām dziedāšanas tradīcijām. Jāatzīst, ka daudzi senie svētki ir saglabājušies mūsu pagastā pateicoties V. Mičulei. Ar lielu prieku pasākumos vērojām tieši senās rotaļas un dančus, kuros iesaistīja klātesošos, lai mēs zinātu un pārzinātu savas tautas tradīcijas. Degsme acīs, kad jaunieši lec polku un ‘’Atašīnes susekli’’. Visnotaļ enerģiska personība ar zinošu pūru folklorā, gadskārtu tradīcijās un rokdarbos. Prasīga pret sevi un līdzdalībniekiem, tieša vārdos un darbos. Pateicīga savai ģimenei, kas nav liegusi nodarboties ar to, kas viņai patika un iedvesmoja. Atašienes kultūras nams bija kā otrās mājas. Pats galvenais nosacījums, lai Atašienes senču tradīcijas neizzustu, bet nākamajām paaudzēm vēstītu par šo vietu un tās cilvēkiem. Mācīt un mācību pieņemt, lietot to mūsu dienās, dalīties ar zināšanām un būt lepnam par to, kas tās devis. Mēs varam būt lepni, jo tas viss mums ir dots no V. Mičules. V. Mičules iekoptās mājas “Donas” priecēja nevienu vien ciemiņu, viņa ar lielu prieku un gandarījumu piedalījās pagasta un novada konkursā “Sakoptākā sēta”.