Valdnieka Nameja meita

Romānā varone Guna sastop un ar gudru prātu un mīlestības pilnu dvēseli izdzīvo trīs savas dzīves lielās mīlestības — vecākus, jaunības pirmo mīlu un sievas kārtā esošo. Te mīlestība ir klusa, tā atveras labajam, pieņem likteņa lemto, tā ir pazemīgi daiļa, tik vienkārši daiļa, kā balts margrietiņas zieds tā zied pļavā un ir pateicīga saulei, zemei, kājām, kuras to nesamin, rokām, kuras to saudzē, sirdij, kura saprot sievietes sirdi.

Tēva gudrības un maiguma skola, pirmo jūtu aizrautības un šķiršanās mācība, apprecētā vīrieša mīlestība šajā romānā atklāj vispārcilvēciskus attiecību aspektus un sievietes atraušanos no savas tautas saknēm. Sievietes, karaļa meitas ieplūšana citā kultūrā ir ļoti būtiska galvenās varones tēla pamatā.
Autore nav saldi romantiskas stīgas vijēja, Gina Viegliņa-Valliete uzbur skarbu realitātes versiju, jo romānā valdnieka meita Guna kļūst par Annu Mariju fon Fitinghofu.
Tāda ir dzīve, tāda ir mūsu senvēstures iespējamā versija, kas iegūst jaunu dimensiju arī 2018. gadā skatītāju vērtējumam nodotās mākslas filmas “Nameja gredzens” kontekstā.

Eva Mārtuža, rakstniece