VĀGNERU KLANS

Turpat divus gadsimtus Vāgneru klans — pati pazīstamākā dzimta Vācijā — bijis Vācijas vēstures epicentrā, līdzdarbojoties gan mūzikas mākslā, gan politikas varenākajās un atbaidošākajās jomās. Viņi vadīja prestižo Baireitas festivālu un mūždien ķīvējās gluži kā viņu iestudēto Vāgnera operu varoņi. Riharda Vāgnera radītā mūzika — un arī politiskie uzskati — gluži vai burtiskā nozīmē baroja viņa dzimtai piederīgos un viņa pēctečus paaudžu paaudzēs. Līdz šim, stāstot par komponista vētraino dzīvi, biogrāfi centušies izcelt strīdīgākos aspektus: vācu nacionālsociālismu, Vāgneru (ne tikai Meistara vien) antisemītismu un — pašu fīreru. Tomēr — nez vai Rihards Vāgners būtu piekritis tam, kā mantinieki interpretēja viņa uzskatus un sasaistīja viņa mūziku ar nacistisko režīmu. Grāmatas autors piedāvā svaigu, apbrīnojami erudītu un fascinējošu skatījumu uz Vāgneru klana vēsturi un tā lomu ne tikai mūzikā, bet arī Vācijas vēsturē, sākot ar laiku pirms Bismarka Reiha rašanās 1871. gadā, izdzīvojot tā dēvēto Trešo Reihu un vadot Baireitas festivālu līdz pat mūsdienām. Šīs dzimtas sāga Džonatana Karra vēstījumā ar tajā mutuļojošajām kaislībām, skaudību, alkatību un intrigām ir ne mazāk aizraujoša par Meistara slavenāko operu ciklu “Nībelungu gredzens”.
No angļu valodas tulkojusi Lilija Beļakova. Kristiana Šica mākslinieciskais noformējums.