Gijs de Mopasāns “Stipra kā nāve”

Mīla un nāve — divi poli vai ikvienā Mopasāna darbā. Arī romānā “Stipra kā nāve” abi šie spēki savienoti vienā lielā un ļoti skaistā psiholoģiskā gleznā. Tā, kas tik “stipra ir kā nāve”, ir gleznotāja Olivjē Bertēna mīla, viņa mīlētspēja, kas viņu tiešām dzen nāvē; bet, kas šai mīlas izdzīvošanai ceļā stājas, ir sabrukums, vecums, nolietošanās, ko nāves padevīgais kalps laiks klāj pār miesu un dvēseli.