Skujiņš Naukšēnos

“Visvaldis Skujiņš gadu gadiem ar savu klātesamību, arī klāt neesot, divpadsmit tūkstošu hektāru lielajā platībā dzīvojošo un strādājošo sabiedrību saturēja kopā kā veselumu. Un, kad vienā mirklī šie hektāri vairs nebija kolhoza hektāri un cilvēki vairs nebija kolhoza kolektīvs, bet apjukusi kopība brīvestības plašumos, priekšsēdētājs nedrīkstēja apjukt. Nedrīkstēja pamukt, kad visā Latvijā liela daļa kolhoznieku un sovhozu strādnieku līksmā un mulsā vieglprātībā pagrieza muguru gan priekšsēdētājiem, gan direktoriem, tādējādi pagriezdami muguru arī sev.”

/Ēriks Hānbergs/