Zenta Mauriņa, Vaira Vīķe-Freiberga “Sirds mozaīka. Atbalsis”

Zentas Mauriņas esejas, kas vienādi izceļas ar domu dziļumu un valodas stilu, atmiņā visvairākiespiežas ar savu emocionālo patiesumu un ar atsevišķiem domu graudiem, kas lasītāju vedināt vedina uz viņas domām atsaukties pašam ar savām pārdomām.

“Neatkarīgi no mūsu gribas un vainas mums reizēm tiek uzkrautas pārāk smagas nastas, no tām atkratīties nav mūsu spēkos, bet mūsu spēkos gan ir izturēt un nesalūzt.”