Atzinība Kristinai Sabaļauskaitei un romānu ciklam “Silva rerum”
Viļņas pašvaldība pasniedz K. Sabaļauskaitei “Svētā Kristapa” balvu par Viļņas atspoguļojumu literatūrā (2011)
Viļņas Tūrisma informācijas centrs atklāj “Silva rerum” maršrutu Viļņā (2011)
Iekļauts dekādes 10 nozīmīgāko lietuviešu grāmatu sarakstā (2010)
“Silva rerum” – Lietuvas Gada grāmata (2009)
Jurgas Ivanauskaites literārā prēmija (2009)
“Silva rerum” ierindota Lietuvas Literatūras institūta divpadsmit radošāko grāmatu sarakstā (2008)
“Silva rerum II” – Lietuvas Gada grāmata (2011)
“Silva rerum” iebalsota starp latviešu lasītāju 100 mīļākajām grāmatām LTV šovā “Lielā lasīšana” (2014)
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere.
Lai cik daudz nebūtu “interesantu grāmatu”, “grāmatu, kas obligāti jāizlasa”, “žanra klasikas” un “mūsdienu romāna spilgtāko paraugu”, patiesībā tādu īsti labu grāmatu ir ļoti maz. Ļoti maz grāmatu, kuras var ieteikt gudriem un inteliģentiem kolēģiem, kuras var nolikt omammai uz plauktiņa, sakot “es nupat izlasīju, tiešām ļoti laba grāmata”, un ieteikt arī tiem daudzajiem cilvēkiem, kas gada laikā vairāk par vienu grāmatu neizlasa. Kristinas Sabaļauskaites “Silva rerum” ir tieši šāda grāmata.
I. Melgalve, Satori
“Silva rerum” patiesi ir “lietu mežs” – dažādu žanru un motīvu mikslis, kurā katrs lasītājs var izvēlēties sev piemērotāko, bet nepieredzējis var arī apmaldīties. Romantisks mīlas stāsts, skarbi precīzs vēsturiskais romāns, piedzīvojumu stāsts, reliģiski filosofisks traktāts, komēdija, mitoloģiska fantastika un poēzija. [..] Ne katrs lasītājs spēs iebrist pašās meža dzīlēs, samanīt un atšifrēt blīvi savīto citātu, alūziju un atsauču džungļus, tomēr te īsti vietā būtu salīdzinājums ar Umberto Eko darbiem, no kuriem īpašu intelektuālu baudu gūst tas, kurš nojauš šo tekstu daudzkāršās zemstrāvas, tomēr tos var izbaudīt arī vienkārši kā aizraujošus, bagātā valodā uzrakstītus “triviālo žanru” romānus.
B. Simsone, Diena
Ir acīmredzams, ka autore ir viena no līderiem, varbūt pat viena no stratēģiskajiem karavadoņiem mūsdienu lietuviešu prozas laukā. [..] Lasot Silva rerum III, guvu patiesu baudījumu.
Giedre Kazlauskaite. Šiaurės Atėnai
Esmu pārliecināta, ka literatūrai ir jābūt kam vairāk un augstākam par sevis izteikšanu, tāpēc, kad rakstu, man svarīgi ir to sevī nostādināt kā labu vīnu mucā.
K. Sabaļauskaite intervijā Kultūras ziņām, LTV
