Sieviete, kura nenovecoja

“Četrdesmit septiņu gadu vecumā man nebija nevienas vertikālas pieres grumbas, nevienas vārnu kājiņas pie acīm, nevienas grumbas ap muti, no rūgtuma, vai krūšu dekoltē, neviena sirma mata, neviena tumša loka; man bija trīsdesmit gadi, bezcerīgi.”
Ir dažas, kuras nekļūs vecas, jo ir pametušas mūs pārāk agri. Dažas citas nesatraucas par novecošanu, jo viņām pietiek citu – daudz būtiskāku – rūpju. Vēl kādas cenšas izskatīties jaunākas, lai noturētu vīru, bet beigās tik un tā zaudē. Un tad ir Betija. Tas, kas notika ar Betiju, ir ikvienas sievietes sapnis. Un tomēr… vai tiešām tā ir?
Greguārs Delakūrs (Grégoire Delacourt) ir godalgots franču rakstnieks. Viņa sarakstītie romāni ir tulkoti un izdoti jau 35 valstīs, daudzās kļūstot par bestselleriem. “Sieviete, kura nenovecoja” ir pirmais G. Delakūra latviešu valodā izdotais darbs.

No franču valodas tulkojusi Ilze Fogele