Daina Jansone-Treice “Saldsaknīte. Sūrsaknīte”
Dzeja — tā ir mana garīgā un fiziskā asinsrite, tas ir mans neizbēgamais liktenis, Dievs, kura priekšā varu tikai noliekt galvu, klusi pateikties un lūgt, lai manos spēkos būtu iepludināties augšup nesošā gaismas straumē arī turpmāk… Mana dvēsele vairs nebaidās būt par sadedzināmo materiālu, galvenais — lai dzejas rindas neatdzistu.