Dzejoļu krājumā autors apraksta savas sajūtas, pārdomas pēdējos gados gan par savu personīgo dzīvi, gan sabiedriskiem un politiskiem notikumiem kopumā. Lasot dzejoļus, neviļus iezogas doma, ka aizvien vairāk un vairāk rakstnieka daiļradē ieskanas mūža nogales tēma, mūžības tēma, dzīvības un nāves tēma.
Nosaukums “Rudenskura spogulī” par to tikai liecina un rakstnieka ievadvārdi visam dzejoļu krājumam skan: Maigi draudēdams ar puteni, ir iekūries rudens. “Vēk krāšņāks un noreibis pats savās rudenskūrēja krāsās. Naktīs spožākas iedegas debesīs astras, dienās uzzied lapas kļavās un bērzos, un apsēs un Mirdzas Ķempes milestības rūgtajā kokā – sērmūkslī.
Nu pats es esmu rudenī.”
Krājums, protams, ietver arī vienmēr klātesošo mīlestības tēmu – mīlestību pret ģimeni, dzīvi un draugiem; ilgas pēc aizgājušajiem ģimenes locekļiem; ilgas pēc pagātnes un skatu nākotnē.
Nosaukums “Rudenskura spogulī” par to tikai liecina un rakstnieka ievadvārdi visam dzejoļu krājumam skan: Maigi draudēdams ar puteni, ir iekūries rudens. “Vēk krāšņāks un noreibis pats savās rudenskūrēja krāsās. Naktīs spožākas iedegas debesīs astras, dienās uzzied lapas kļavās un bērzos, un apsēs un Mirdzas Ķempes milestības rūgtajā kokā – sērmūkslī.
Nu pats es esmu rudenī.”
Krājums, protams, ietver arī vienmēr klātesošo mīlestības tēmu – mīlestību pret ģimeni, dzīvi un draugiem; ilgas pēc aizgājušajiem ģimenes locekļiem; ilgas pēc pagātnes un skatu nākotnē.