POSTS PARĪZĒ UN LONDONĀ

Kāpēc tāds jauks Ītonas zēns kā Ēriks Blērs mitinās netīros graustos, nevis mācās Oksfordā vai Kembridžā? Jusdamies vainīgs par apstākļiem, kādos jādzīvo pasaules trūcīgajiem un izstumtajiem, viņš dzīvo kā līdzīgs ar “ekscentriskiem ļaudīm, kas nokļuvuši postā un atmetuši cerību kļūt normāli vai cienījami”. Viņš ir gatavs strādāt jebkuru darbu, kas pieejams nabadzības piemeklētajiem. Parīzē viņš strādā par trauku mazgātāju. Kopā ar klaidoņiem un viesstrādniekiem ceļo pa Angliju. Viņš dzīvo ‘postā Parīzē un Londonā’, atteicies no cienījamās pārtikušo ļaužu sabiedrības, un atdzimst kā… Džordžs Orvels.
Grāmata ir tikai daļēji autobiogrāfiska, galvenais varonis nav gluži Orvels pats – vēstītājs paliek it kā anonīms, un tas ļauj lasītājam iztēloties sevi viņa vietā. Orvela tēlojums ir tik efektīgs, ka lasītājs uz savas ādas sajūt šo ‘postu’. Tomēr – grāmata brīnumainā kārtā nav depresīva un turklāt atklāj neparasti plašu pasauli.
Elitārais izdevējs T.S.Eliots noraidīja tolaik nevienam nezināmā autora debijas grāmatu – iespējams, tieši tādēļ, ka bezdarba un posta apraksts bija pārāk skarbs, lai lasītājs justos ērti. Tomēr tieši “Posts Parīzē un Londonā” pieteica Džordžu Orvelu pasaules literatūrā.
No angļu valodas tulkojusi Ingūna Jansone. Mākslinieks Jānis Esītis.