Piebaldzēns ar pasaules apvārsni: Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāsts.

1879. gada 11. jūlijā Jaunpiebalgā rentnieka ģimenē piedzima arhitekts, LU profesors un arhitektūras vēsturnieks Arturs Krūmiņš. 2024. gadā atzīmesim viņa 145. dzimšanas dienu. Jau kopš jaunības dienām aizrāvās ar literatūru, pats rakstīja dzeju, tika arī publicēts, turklāt bija pirmās latviešu klasiskās operas, 1919. gadā uzvestās Alfrēda Kalniņa “Baņuta” libreta autors. Būdams vēl arhitektūras students, Arturs Krūmiņš apjomīgo libretu saistītā valodā uzrakstīja 1903. gadā, atsaucoties Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas rīkotajam operas libretu konkursam. 2023. gadā apritēja 120 gadu kopš operas “Baņuta” libreta tapšanas. 1946. gadā kļuva par vienu no pirmajiem Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķiem. Žurnālistes Ilzes Būmanes veidotā grāmata ir kā enciklopēdisks uzziņu krājums, kurā Artura Krūmiņa dzīves pieredze izgaismo gan latviešu tautai kopīgo kultūras vēstures ainu, gan dziļi individuālo un unikālo. Saspringts, pārbaudījumiem un grūtībām piepildīts izglītības un darba mūžs – tā varētu definēt arhitekta, zinātnieka, pedagoga, dzejnieka un kultūras darbinieka Artura Krūmiņa gājumu cauri vairākiem laikmetiem un dzīvi apdraudošiem pārbaudījumiem. Artura Krūmiņa vārdam Latvijas arhitektūrā ir vērā ņemams īpatsvars, un meistara veikums skaidri izgaismo sasniegtos mērķus. Viņa realizētie un uz papīra palikušie projekti vēl joprojām gaida monogrāfisku apceri.
Apgāds “Zinātne” pateicas Valsts kultūrkapitāla fondam, Rīgas domei un pārējiem atbalstītājiem, kas veicināja grāmatas izdošanu.