Pēdējās stacijas priekšnieks

Pūšot aukstam rudens vējam, 1910. gada 31. oktobrī izcilais rakstnieks Ļevs Tolstojs, pašam, savai ģimenei un visai pasaulei negaidot, nokļuva mazā dzelzceļa stacijā Astapovā, vairāk nekā 200 kilometru attālumā no dzimtās muižas Jasnaja Poļana. Viņš saslima, tāpēc bija spiests meklēt pajumti stacijas priekšnieka Ivana (Jāņa) Ozoliņa (1873−1913) dienesta dzīvoklī. Šis neticamais notikums spēji izmainīja bijušā rīdzinieka, pieticīgā stacijas priekšnieka, un viņa ģimenes dzīvi. Ivans Ozoliņš kļuva par zināmāko Latvijas dzelzceļnieku, kurš visu mūžu bija saistīts ar Rīgu. Nokļūstot līdzās izcilajam rakstniekam viņa dzīves pēdējā nedēļā, viņš tika ierauts pasaules mēroga notikumu virpulī.“Jaukais latvietis” — tā viņu dēvēja Tolstoja tuvinieki. Kā dzīvoja Ivans Ozoliņš pirms šīs tikšanās un pēc tam? Šī ir pirmā un vienīgā grāmata par stacijas priekšnieku, kura vadītā stacija bija pēdējā pietura krievu literatūras klasiķa mūžā. Grāmatā publicēti arhīvu dokumenti, fotogrāfijas, tostarp iepriekš nepublicētas, tā devētā Astapovas notikuma aculiecinieku stāsti un nenovērtējamie Ivana Ozoliņa memuāri. Grāmatā ir rekonstruēta aizmirsta biogrāfija, un tā palīdz atgūt godājamam cilvēkam viņam pienākošos vietu vēsturē.