Pasmaidot…

… Dominikas dzīvē apnikums ir latents stāvoklis.

“Kas tad man īsti bija darāms? Drusku jāpamācās eksāmenam, kurš neko lielu tāpat nedos, jāļaujas saulei, jānododas mīlestībai ar Bertrānu bez īpaša saviļņojuma no manas puses…”

Viņa iepazīstas ar Liku un tūlīt nodomā: “Viņš man patīk. Viņš ir mazliet par vecu, un viņš man patīk.”

Dominikas dzīve mainās ļoti ātri – viss tiecas uz Liku, viss kļūst no viņa atkarīgs. Ne vēsts no apnikuma. Atnākusi mīlestība.

Bet kā uz to reaģēs Liks? Vai viņam ir iespējas, spēks, vēlēšanās atbildēt uz Dominikas jūtām?